Valsts kontroles veiktajā finanšu revīzijā kārtējo reizi nācies secināt, ka Salaspils kodolreaktora likvidācija vēl arvien nav sākta, bet tā drošai uzturēšanai līdz likvidācijai ik gadu no valsts budžeta papildus jāpiešķir vismaz 150 tūkstoš eiro.
Salaspils kodolreaktora likvidācijas pasākumus bija plānots iesākt jau 2015. gadā un pabeigt piecos gados. Nekas nav mainījies arī 2019. gada gaitā, kaut ik gadu šim mērķim ir saņemts nozīmīga apmēra finansējums. Tikmēr pastāv vides kvalitātes pasliktināšanās risks un sadārdzinās kodolreaktora likvidācijas pasākumu izmaksas.
Valsts kontrole kodolreaktora likvidēšanas gaitu finanšu revīzijas ietvaros vērtē jau kopš 2016. gada. "Par to arī mēs kā Valsts kontrole esam runājuši iepriekšējos gados, un šis stāsts atkārtojās arī pagājušajā gadā un tagad. Līdzekļi tiek pieprasīti, bet gadu laikā tos pārvirza citām vajadzībām. Sliktākais ir tas, ka, neskatoties uz to, ka pirms vairākiem gadiem tika konstatēta bīstamība saistībā ar noplūdēm, tas joprojām stāv, kā stāvējis, un nekādi demontāžas darbi netiek veikti. Kaut gan 2020. gadā bija pilnībā jāpabeidz šī kodolreaktora demontāžas darbi," pauda Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Sākotnēji Salaspils kodolreaktora likvidācijas pasākumiem un citiem uzturēšanas darbiem līdz 2019. gadam bija plānots finansējums 8,5 miljonu eiro apmērā, no tā 3,5 miljoni eiro jeb 41% pārdalīti ar pasākumiem nesaistītiem darbiem, savukārt pieci miljoni eiro ir pārskaitīti valsts SIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (LVĢMC) pasākumu īstenošanai.
Šī kritika vērsta Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) virzienā. Ministrijas valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola skaidro, ka kodolreaktoru neizdosies nojaukt ne šogad, ne nākošajā gadā. Projekts tā sarežģītības dēļ aizkavējies jau vairākus gadus. Pirms diviem gadiem iepirkumā noskaidrots, ka būvnieki kodolreaktoru gatavi nojaukt par ievērojami lielāku finansējumu, nekā šim mērķim piešķirts. Līdz ar to pagājušā gadā izsludināts jauns konkurss uz projektēšanu, lai noskaidrotu, cik šāda objekta nojaukšana izmaksātu.
Ozola prognozē, ka novērtēšana varētu ilgt gadu. "Tad mēs arī zināsim precīzi tās izmaksas un varēsim informēt valdību un vērtēt, vai ar to, kas ir piešķirts pietiek, vai tomēr ir nepieciešams papildus finansējums. Bažas ir, ka tas varētu izmaksāt dārgāk, nekā iepriekš bija prognozēts. Vienlaikus es gribu uzsvērt, ka tas finansējums, kas ir bijis piešķirts līdz šim, stāv rezervēts Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā un nav tērēts neatbilstošiem mērķiem," saka Ozola.
Pirmais valdības lēmums nojaukt Salaspils kodolreaktoru pieņemts jau 2007. gadā, bet toreiz iecere ekonomiskās krīzes dēļ neīstenojās un arī patlaban darbi tik raiti nerit uz priekšu. Ozola teic, ka viens no lielākajiem klupšanas akmeņiem ir ekspertu piesaistīšana, jo šāda veida objekts Latvijā ir vienīgais. Tas nozīmē, ka eksperti jāmeklē ārvalstīs.
Vides dienesta Radiācijas drošības centra vadītāja Dace Šatrovska jau iepriekš Latvijas Radio norādījusi, ka objekts tomēr ir pēc iespējas ātrāk jālikvidē, jo tā uzturēšana valstij izmaksā dārgi.
"Ja valsts izšķiras, ka vēl 20 gadus nelikvidējam, tad ir jāiegulda vēl papildu naudu reaktora zāles sakārtošanā, ēku uzturēšanā. No Radiācijas drošības centra viedokļa skaidrs, ka primāri ir likvidēt. Valstij ir pienākums to izdarīt. Protams, tas ir vēsturisks objekts un rada lielākas problēmas, citās valstīs lielākiem reaktoriem veido speciālus fondus un krāj gadiem, lai tos likvidētu. Jā, radiācijai ir tā īpatnība, ka tā samazinās," norāda Šatrovska.
Eksperte gan uzsver: lai radiācija izzustu pavisam, ir jāpaiet gadu simtiem.
KONTEKSTS:
Salaspils kodolreaktora likvidācijai paredzētais finansējums vairākus gadus ticis novirzīts dažādiem citiem mērķiem, revīzijā secinājusi VK. Tā rezultātā kodolreaktora likvidācijas pasākumu izmaksas sadārdzinās, kā arī pastāv vides kvalitātes pasliktināšanās risks.
