1:1

1:1 Gundars Rēders: Juris Pūce

1:1

1:1 Gundars Rēders: Jānis Lūsēns

Juris Pūce par 35 pašvaldību izveidi

VARAM teritoriālās reformas projekts paredz Latvijā izveidot 35 pašvaldības

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais administratīvi teritoriālās reformas projekts paredz Latvijā izveidot 35 pašvaldības apkārt attīstības centriem, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Viens pret vienu" teica pašvaldību ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par").

Pūce atzina, ka VARAM izveidotā karte lielā mērā izskatās līdzīga kādreizējai rajonu kartei. Viņaprāt, reforma ir atbalstāma, jo tikšot veidoti lielāki novadi, kas spēs veiksmīgāk veicināt attīstību reģionos, ja pie spēcīgākajiem tiks pievienoti ekonomiski vājāki novadi.

"Ekonomiski spēcīgas pašvaldības pavilktu uz augšu tādas, kuras būtu vājākas," pauda Pūce.

Ministrs skaidroja, ka lielāka pašvaldības teritorija ļautu noteikt tostarp arī racionālu skolu tīklu, kas varētu nodrošināt augstāku samaksu skolotājiem un piesaistītu kvalificētus profesionāļus.

Tāpat Pūce uzsvēra, ka, samazinot pašvaldību administratīvo aparātu, izdotos ietaupīt 120 miljonus eiro, kurus varētu novirzīt citiem mērķiem.

Intervija ar Juri Pūci Jānis Ramāns
    Jautāts, pēc kādiem principiem noteiktas robežas, ministrs intervijā Latvijas Radio trešdien atzina, ka vērā ņemts iedzīvotāju skaits noteikta veida pakalpojumu nodrošināšanai un arī attālums iedzīvotājam no tālākās vietas attiecīgajā novadā līdz potenciālajam novada centram, lai iegūtu pakalpojumus.

     

    "Mūsu aprēķini rāda, kas starp 11 000 un 15 000 cilvēku ir minimālā robeža jebkuram pakalpojumam, lai pašvaldība to varētu sniegt. Tad attālums atbilstoši ekspertu ieteikumam, ja ir līdz 50 minūtēm pavadāms ceļā, lai nokļūtu centrā, tas vēl ir pieņemams attālums.

    Kaut gan tādu vietu Latvijā ir ļoti maz. Šajā piedāvājumā absolūtā vairumā gadījumu līdz centram ir 20-30 minūtes," teica Pūce.

    Dokumenti

    VARAM novadu reforma.docx

    Lejuplādēt

    5.74 MB

    Ministrs gan atzina, ka līdz šim nav rēķināts, cik novados nodarbināto cilvēku reformas rezultātā paliktu bez darba. Izstrādātais teritoriālā iedalījuma piedāvājums tiks nodots izvērtēšanai pašvaldībām un citām iesaistītajām pusēm.

    Pūce trešdien no rīta intervijā Latvijas Radio norādīja, ka VARAM pašreizējais piedāvājums administratīvi teritoriālajai reformai nav gala variants. Tas būs šā gada rudenī pēc diskusijām par VARAM piedāvājumu.

    KONTEKSTS:

    Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm. Saeima martā akceptēja reformas turpināšanu.

    Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!") atklāja, ka viens no kritērijiem novadu lielumam varētu būt bērnu skaits. Vienlaikus jau kopš iepriekšējās valdības tiek diskutēts un strādāts pie skolu tīkla sakārtošanas, lai uzlabotu vispārējās izglītības kvalitāti.

     

     

     

    17 komentāri
    Anonīms lietotājs 17619
    nu ko tur vilkt garuma- skolas valsts pārziņā, veselibu- veselibas ministrijai, labklājiību- labklājības ministrijai ,ceļus-satiksmes ministrijai, uttttt. bet pašvaldibas kā konsultatīvas, aptaujājošas, referendumus taisošas, ietusējošas- iestādes. :DDDDDDDD
    Anonīms lietotājs 34638
    Jau tagad Talsu novada domes vadība nedomā par infrastruktūru un tās attīstību,bet tikai par to kā iebāzt sev kabatā no lielajiem projektiem(bibliotēka,tirgus, bērnudārzs, utt.) Ceļš uz Mērsragu un Roju zem katras kritikas, no Dundagas uz Talsiem labāk iet ar kājām,jo starp bedrēm ceļu grūti atrast. Novada mērs Karols no zzs vispār nekad nav pat pieminējis ceļu sakārtošanu, jau tagadējā Talsu novadā lauku teritorijas ir aizmirstas...
    Juris Majors
    Reforma galigi garam...Vajadzeja atstāt rajonus, ja jau nezin kā labak sakārtot Latviju.
    Anonīms lietotājs 34664
    Vēl var Jūrmalu un Mārupi salikt ar Rīgu kopā, lai mazāk pašvaldības.
    Anonīms lietotājs 34662
    Reforma galīgi garām. No Vales līdz Bauskai pat 1,5 st nevar aizbraukt. Sabiedriskā transporta no Kurmenes pagasta uz Bausku vispār nav.
    Anonīms lietotājs 34661
    Acīm nebaudāms krāsu salikums :/ Var taču pacensties un noformēt nevis sapļeckāt un nopublicēt.. nu kas tas ir. (profesionālais ģis kretīnisms, piedodiet)
    Līga Kirilova
    Kārtējais eksperiments uz nodokļu maksātāju, tātad mūsu rēķina...
    V T
    Varakļāniem jābūt pie Rēzeknes, nevis pie Madonas. Varakļānus no Rēzeknes apriņķa atšķēla komunisti, kaut gan tas bija neloģiski, jo Varakļāni ir Latgales, nevis Vidzemes reģiona novads. Mūsdienu Latvijā VARAM ierēdņiem nu gan nevajadzētu iet komunistu pēdās.
    Anonīms lietotājs 22483
    Dīvaini arī, ka Rauna būtu Smiltenes novadā (es jau nu gan labāk gribētu citu terminu, piemēram, apriņķi, jo novadi mums ir 4 vēsturiskie), jo Rauna tomēr ir kaut kas vēsturiski cieši ar Cēsīm saistīts. Bet kopumā izskatās sakarīgi. Protams, ka pretestība un sabiedrības kurināšana pret reformu būs baisa. Tik daudzi zaudēs iespēju šeptēties pa ES naudām un nekurienes vidū celt peldbaseinu, pļavā sazin kādu memoriālu vai flīzēt taku uz jūru, ko atklāt ar vietējo fokloras kopu.
    Anonīms lietotājs 34650
    Interesanti kāpēc Līvāni ir atsevišķi? Vai tad ar 11tūkst. iedz. nebūtu labāk pievienot Jēkabpils novadam.
    Anonīms lietotājs 20468
    Līvāni nekad nav bijuši pie Jēkabpils, bet gan ir bijuši pie Preiļiem un pie Daugavpils. Mūsdienās Līvāni kļuvuši par diezgan attīstītu centru, tāpēc mūsdienās Līvānu novads var būt arī atsevišķi.
    Anonīms lietotājs 22842
    Cilvēki, esiet, lūdzu, kritiski pret tādu pašvaldības admin pietuvināto/līdzjūtīgo izteikumiem kā Karlis Bruvers. Viņus interesē tikai amata saglabāšana nevis vispārējais sabiedrības labums. Smagnējs admin aparāts ir tad, ja katrā ciemā ir kāds sevi atražojošs pārvaldes aparāts, kam knapi pietiek sevis uzturēšanai, kur nu vēl teritorijas saimniekošanai. Resursefektivitāte tiek panākta vienīgi caur mērogošanos - jo lielāks pašvaldības darbinieku skaits uz novada strādājošo skaitu, jo efektīvāk. Jo mazāks ir administratīvo izmaksu īpatsvars kopējā budžeta pīrāgā. Attiecīgi vairāk līdzekļu lietderīgiem tēriņiem.
    Anonīms lietotājs 17619
    jau tagad pagastos nav nekāds pašvaldības darbībās, tikai minimāla administratīvā ! Satversmes tiesa, ja tikai kāds uzņemtos, viens -divi satiesātu šito māžību....
    Karlis Bruvers
    Jautājums ministram: Uz kādiem pētījumiem balstās pieņēmums, ka viens liels rajona centrs, ar smagnēju varas aparātu (tieši domājot un zinot arī par attālāk dzīvojošo rajona iedzīvotāju vajadzībam) efektīvāk un taisnīgāk izmantos finanšu resursus par 2 mazāka izmēra pašvaldībām? Un par racionālām skolām. Vai tad augstākais mērķis tomēr nav kvalitatīva izglītība? Vai skolas 'kombinātos" ar 35 skolniekiem vienā klasē tā būs kvalitatīva? Kur ir pētījums? Nevajag taisīt valsts mēroga eksperimentus uz nodokļa maksātāju rēķina. Naudu var ietaupīt arī citādos veidos. Pirmais, kas ienāk prātā - nomainot Saeimas luksus klases autoparku pret vienkāršākiem, mūsu valsts ekonomiskam stāvoklim atbilstošākiem spēkratiem. Bet saprotu, mums jau galvenais ir prestižs, lai uz ārpusi izskatās glauni.
    Anonīms lietotājs 22483
    Labākajās Latvijas skolās ir lielas klases. Mazo skolu ar 5bērnu klasēm kaut kā starp labākajām nav. Pašlaik mazās pašvaldības resursus neizmanto ne efektīvi, ne taisnīgi: nezinu, vai par efektīvu un taisnīgu var uzskatīt naudas dāļāšanu pagasteļu sportistiem dalībai kāda Ungārijas pagasta kausa izcīņā kādā tur sportā, sievu ansamblim iedot skolas autobusu un finansējumu aizbraukt uz kādu tur festivālu kādā Vācijas miestā utt. Skatoties, kā mazās pašvaldības šķiež naudu, nelabi metas. Nav arī vajadzīgas pašvaldības ar deputātiem pagasteļos, kuros uz papīra ir kādi 2300 cilvēki, bet reāli labi ja 1500. Nemaz nerunāšu par pagastveču sievām, meitām, dēliem un vedeklām, kas iekārtoti visādos pagasta darbiņos: pagasta komunikācijas speciālists, IT speciālists, tūrisma menedžeris utt. Nav jau vairs tie laiki, kad pagasti veidojās ap muižu un pārvietojās ar zirgu. Tagad pilnīgi pietiek ar administratīvo centru kādreizējā rajona centrā, piemēram, Cēsu apriņķis mierīgi var būt kādr. Cēsu raj.
    Zane Līvmane
    Kādas izmaiņas no tā būs reģionos dzīvojošajiem cilvēkiem?
    Māris Liepiņš
    Zane, retorisks jautājums? Varbūt nedaudz tālāk nāksies braukt, bet, protams, ka lielākā pašvaldība spēs nodrošināt gan daudzveidīgākus, gan kvalitatīvākus pakalpojumus.
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti