Lielākā daļa jeb divi miljoni no pārmaksātajiem eiro ir par atkritumiem, kas faktiski nemaz nav izvesti. Uzņēmēji iedzīvotājiem liek maksāt par kubikmetriem, bet poligonos glabā tonnas. Pārrēķinos dažādu pašvaldību komersanti pieņem, ka vienā kubikmetrā ir no 140 līdz 200 kilogramiem atkritumu, taču revidenti izrēķinājuši, ka tikai 120 kilogramu.
Revidenti vērsušies arī policijā un Ģenerālprokuratūrā. Tikmēr Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija uzteic Valsts kontroli par labu darbu, bet pašvaldības nestrostē.
VARAM norāda, ka, piemēram, Saeima patlaban skata izmaiņas Atkritumu apsaimniekošanas likumā, savukārt Ministru kabinetam jāizstrādā metodika pamatotu atkritumu apsaimniekošanas tarifu noteikšanai.
«Rekomendācijas esam jau sagatavojuši, tās pašvaldībām nosūtītas jau pagājušajā gadā,» saka VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere. Ieteikumi gan līdz šim nebija saistoši, tāpēc nepieciešami Ministru kabineta noteikumi.
«Jāizstrādā noteikumi par to, kādas ir minimālās prasības līgumos starp atkritumu apsaimniekotāju un pašvaldību un atkritumu apsaimniekotāju un konkrētu iedzīvotāju. Tas nepieciešams, lai būtu nodrošināta taisnīgu un skaidru noteikumu iekļaušana līgumos. Pašlaik tas ir klupšanas akmens, jo līgumi nav pietiekami godīgi pret iedzīvotājiem,» saka Vesere.
VARAM arī norāda, ka strādā pie pārrēķinu metodēm, lai rēķinos pareizi tiktu atspoguļots dabas resursu nodoklis. Tas jāmaksā tikai par noglabātajiem atkritumiem, bet, kā revīzijā norāda Valsts kontrole, komersanti no iedzīvotājiem nodokļa daļu iekasē par visiem savāktajiem atkritumiem.
Tomēr būtiskākais ir VARAM mērķis ieviest vienotu pieeju, lai pārrēķinātu atkritumu apjomu no tilpuma uz svara mērvienībām. Pašvaldībās pašlaik atkritumu tilpuma un svara attiecības koeficients ir no 0,13 tonnām kubikmetrā Preiļos un Vārkavā līdz 0,2 tonnām Ventspilī un Jelgavā. Savukārt Valsts kontrole izrēķinājusi, ka faktiski kubikmetrs atkritumu vidēji sver tikai 120 kilogramu, tādējādi iedzīvotāji maksājuši par faktiski neesošiem atkritumiem.
«Apgalvot, ka tāda vai cita summa noteikti pārmaksāta, ir diskutabls jautājums. Līdz šim no tilpuma uz svara vienībām pāriets pēc zinātnieku izstrādātas rokasgrāmatas, līdz ar to visi atkritumu apsaimniekotāji vadījušies pēc tās. Daži attiecību mēģinājuši noteikt paši. Tomēr, iespējams, piemērojot metodiku precīzāk, iedzīvotāju maksājumi varētu būt mazāki,» skaidro Vesere.
Kā Latvijas Radio raidījumā „Pēcpusdiena” norādīja Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas pārstāve Rūta Bendere, pirms vairākiem gadiem atkritumu apsaimniekošanas tarifus pārrēķināja un deva savu novērtējumu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, taču pēc tam vairs netika veiks. Rezultātā visā Latvijā atkritumu apsaimniekošanas cenas ir ārkārtīgi dažādas.
Asociācijas ieskatā, tā esot pareizā doma par pienākumu uzlikt pašvaldībām sakārtot konkursu nolikumus, kuros būtu jāietver arī atkritumu blīvums.
Turklāt pēdējos gados esot arī mainījies atkritumu blīvums, jo virknē pašvaldību, piemēram, Ziemeļvidzemē, daļa papīra un plastmasas tiek izņemti, kā rezultātā atkritumi kļūst blīvāki. Tāpat tos smagākus padara, piemēram, lietus ūdens un sniegs gadījumā, ja konteineriem nav vāka.
„Mēs veicām šo salīdzinājumu – cik tonnās ir nodots poligonā un cik savākts no iedzīvotājiem rēķinos. Un mēs sapratām, ka pilnīgi visos gadījumos tie atkritumi sver mazāk. Tātad ir mākslīgi uzpūsts atkritumu apjoms, par ko iedzīvotājs beigās samaksā,” VK secinājumus skaidorja padomes locekle Marita Salgrāve.
«ZAAO» vadītājs Aivars Sirmais savukārt norādīja, ka „dabā reizēm [kubikmetrs atkritumu] ir 150 kilogrami, reizēm 120 kilogrami, reizēm 200 kilogrami un vairāk”.
„Mēs piekrītam, ka metodika ir jāmaina un esam vienojušies ar VK, ka kopā ar pašvaldību strādāsim pie tā, lai savā reģionā to mainītu un precizētu,” pauda Sirmais.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija norāda – jau ir procesā izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas likumā, kas precizēs aprēķinu kārtību.
Bet līdz šim naskākās nepamatotā tarifa iekasētājas bijušas Ventspils, Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas reģiona un Jelgavas kompānijas. Jelgavas pašvaldības un tai pietuvināta komersanta kopuzņēmums tā iekasējis ap pusmiljonu eiro. Jelgava citu pašvaldību vidū izceļas ar vēl nepamatoti iekasētiem gandrīz 860 tūkstošiem eiro, jo iedzīvotājiem likts maksāt arī par dabas resursu nodokli, kaut arī pēc šķirošanas līnijas izveides poligonā noglabāto apjoms samazinājies par 63 procentiem.
Jelgavas vicemērs Jurijs Strods no Nacionālās apvienības saka – pašvaldība un Valsts kontrole atšķirīgi interpretē likumu.
Jelgava gan grasās tarifu mainīt, bet vēl neatklāj, vai tas saruks vai kļūs vēl augstāks. Šī pilsēta izceļas arī vēl kādā ziņā. Līdzīgi kā Rīgā «ātrajai palīdzībai», tā Jelgavā atkritumu vešanai mašīnas tiek nomātas, nevis pirktas. Turklāt iznomātāja ir firma, kura kopā ar pašvaldību izveidojusi atkritumu uzņēmumu. Par nomu iedzīvotāji pārmaksājuši gandrīz 600 tūkstošus eiro, jo nomā firmai samaksāts trīs reizes vairāk par nu jau veco mašīnu cenu.
Jau ziņots, ka Valsts kontrole (VK) apjomīgā revīzijā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), astoņās pašvaldībās un trīs atkritumu poligonos atklājusi, ka divarpus gadu laikā iedzīvotāji ir par atkritumu apsaimniekošanu pārmaksājuši 3,6 miljonus eiro.
Valsts kontroliere Elita Krūmiņa piektdien žurnālistiem uzsvēra, ka pašvaldības pienākums ir aizstāvēt iedzīvotāju intereses, taču vietvaras ne vienmēr to darījušas un bieži vien skatījušas caur pirkstiem uz to, kā komersanti, kuriem jāapsaimnieko atkritumi, pilda savas saistības. „Caur pirkstiem” skatījusies arī atbildīgā ministrija: „ja pārkāpumi ir sistemātiski, tad kaut kas nav kārtībā ar uzraudzību”, norādīja valsts kontroliere.
