VARAM samazina DAP reformu tempu, bet paliek pie domas to pārveidot par dabas gidu iestādi

Līdz trešdienai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir pagarinājusi termiņu, kad Dabas aizsardzības pārvaldei (DAP) un Valsts vides dienestam (VVD) ir jāizrevidē pašām savas saimniecības. Proti, ministrija grib no malas redzēt, kādas kontroles funkcijas ir katrai no iestādēm un kādas atļaujas katra izsniedz. Savukārt līdz maija beigām abas šīs lietas varētu pārņemt vides dienests, kam būtu jāgādā arī par kontrolēm īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās. Nozares eksperti gan uzsver, ka reorganizācijas mērķi arvien ir visai neskaidri, turklāt pastāv bažas, ka aizsargājamās teritorijas kļūs mazaizsargātas, ja dabas pārvaldes inspektori tajās būs vairs tikai gidi.

VARAM samazina DAP reformu tempu, bet paliek pie domas to pārveidot par dabas gidu iestādi
00:00 / 09:55
Lejuplādēt

Vides aizsardzības ministrijas it kā pēkšņais plāns reorganizēt DAP šīs iestādes darbiniekus sacēlis kājās vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, sākotnēji iestāžu funkciju izvērtēšanai tika iedots ļoti īss laiks – piecas darbdienas. Bažas pastiprina fakts, ka pārmaiņas lielā steigā tiek virzītas ārkārtējās situācijas laikā un bez pienācīgām diskusijām. Treškārt, ik pa pāris gadiem jau ir veikti plaši abu iestāžu funkciju auditi, kas īpašu darbu dublēšanos nav atklājuši. Noslēpumainības izgaisināšanu šajā lietā sagaida botāniķe, Latvijas Dabas fonda padomes locekle un Vides aizsardzības ministrijas paspārnē izveidotās Vides konsultatīvās padomes pārstāve Lelde Eņģele.

Viņa pastāstīja, ka pašlaik vēl ir maza skaidrība par notiekošo. Eņģele norādīja, ka, ja ir vēlme kaut ko uzlabot, ir jāsaprot, kas tad ir slikti.

Skaidrību Latvijas Radio meklēja VARAM. Nozares ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!") iepriekš intervijā Latvijas Radio un arī citos medijos uzsvēra, ka grib saprast, ar ko katra iestāde īsti nodarbojas. Ja funkcijas pārklājas, tās jānodala, lai resursus izmantotu efektīvāk un vidi un dabu aizsargātu jēdzīgāk. Kā piemēru visur Pūce minēja faktu, ka ar makšķerēšanas kontrolēm pat vienā upē nodarbojas gan DAP, gan VVD inspektori – ja to darītu viena iestāde, efektīvāk varētu izmantot dārgo aprīkojumu un arī cilvēkus.

Ministrijas valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola neslēpj, ka pārmaiņas ir tikai pašā sākumā.

Ozola pastāstīja, ka izvērtējums nepieciešams, jo dzīve nestāv uz vietas un klāt nāk dažādi uzdevumi. Arī, ņemot vērā to, ka darbinieku skaits valsts pārvaldē samazinās, iestāžu funkcijas ir jāpārvērtē.

Ozola arī uzsvēra, ka DAP grib stiprināt dabas izglītības jomu, kā arī sakārtot nekustamā īpašuma lietas, par kuru būšanu nekārtībā saņemtas iebildes no Valsts kontroles revidentiem.

Ozola norādīja, ka priekšlikumi ir bijuši - kontroles funkciju nodot vides dienestam. Viņa uzsvēra, ka kontrole ir jāstiprina. Jebkādu novājinājumu viņa noliedz.

Kamēr dabas aizsardzības jomas eksperti par reformām pauž bažas, jo pašlaik ir pārāk daudz nezināmā, daži mežu nozares pārstāvji jau uzteikuši nepieciešamību izrevidēt abu iestāžu funkcijas. Publiskajā telpā arī izskan viedoklis, ka DAP bez kontroles muskuļiem varētu pavērt plašākas durvis ciršanai aizsargājamās teritorijās. Dabas sargu,  mežinieku un lauksaimnieku attiecībās saspīlējumu rada arī vērienīgais dabas skaitīšanas projekts, kas vieniem ļaus saprast, kādas dabas vērtības Latvijā īsti ir, bet otrus dara bažīgus, ka būs jauni saimnieciskās darbības liegumi. To pamanījis arī bijušais Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors un pašreizējais Vides konsultatīvās padomes vadītājs Juris Jātnieks.

"Kopumā mums tā dabas kapitāla ir ļoti maz. To dabas skaitīšana cenšas pierādīt. Iespējams, ka tas daudziem nepatīk. Kopumā mums visiem ir jāapzinās, ka tas dabas kapitāls - gan mežu, gan pļavu, gan vispār dabas vērtību daudzveidība - mazinās. Jebkuras izmaiņas, jebkādas izmaiņas būtu jātestē pret šo," stāstīja Jātnieks. Viņaprāt, jebkādi likuma grozījumi, piemēram, jaunāku koku ciršana noved pie neskartās, mazāk pārveidotās dabas bagātības mazināšanās.

Mežu nozare gan uzsver, ka tai ar DAP funkciju izrevidēšanu un pārveidi no kontrolētājiem par tikai gidiem nav saistības. Piemēram, Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts teica, ka pēkšņajiem jaunumiem par funkciju pārdali seko tikai sociālajos tīklos. Bukonts norādīja, ka funkcijas jau kāds pildīs tik un tā.

Savukārt Latvijas Meža īpašnieku biedrības vadītājs Arnis Muižnieks pat norādīja, ka jēdzīgas valsts iestādes mežiniekiem ir palīgs, nevis drauds. Proti, tas nozīmē pat atbalsta maksājumus.

Taču dabas skaitīšanas projekts mežsaimniekus dara bažīgus, atzina Meža īpašnieku biedrības vadītājs Muižnieks. Pēc viņa teiktā, pašlaik līdz dabas skaitīšanas rezultātiem valda neziņa. Bet tas neesot saistīts ar DAP.

Skaidrāks abu iestāžu reformu plāns tiek solīts jūnija sākumā. Pašlaik ir skaidrs, ka vides dienests vairāk kontrolēs, bet DAP – izglītos sabiedrību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt