Jelgavas tirgus atdzimšanu mūsdienīgā veidolā jau gadiem gaida ikviens jelgavnieks. 2016. gadā jauna tirgus būvniecībai pašvaldība, tolaik vēl pašvaldības uzņēmumam ''Jelgavas tirgus'', iznomāja divus zemes gabalus dzelzceļa stacijas apkaimē. Tikai dažus mēnešus vēlāk peļņu nenesošajam uzņēmumam tika piesaistīts investors SIA''ERA2k TT'', kam šajā projektā bija jāiegulda 800 000 eiro, pretim iegūstot ''Jelgavas tirgus'' kontrolpaketi.
"Ietekme ''Jelgavas tirgū'' nav zaudēta, jo mums līgumā ir vienošanās, ka mēs visus lēmumus pieņemam solidāri. Ne ''Jelgavas tirgus'', ne Jelgavas dome nezaudē savu akciju sadaļu ne par centu," teica Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS).
Vēlāk tirgus būvniecības iecere tika prezentēta tirgotājiem, un sākusies arī zemes atpirkšana no īpašniekiem. Jelgavas tirgum piederošos zemes gabalus gan nevarot saukt par pārdotiem.
"Šobrīd ir veikts tikai pirmais maksājums. Darījums skaitīsies pabeigts tikai tad, kad īpašums uz pircēja tiks ierakstīts Zemesgrāmatā. Šobrīd tas vēl nav noticis," atzina SIA ''Jelgavas tirgus'' ekonomiskais direktors Andris Vaišļa. Ar jaunā tirgus būvniecību gan neveicās, kā iecerēts, un šovasar dome lēma būvniecības termiņu pagarināt uz trim gadiem. "Viens no būttiskākajiem iemesliem, kas mums iekavēja projektēšanas darbus, bija tas, ka pilsētā tika mainīts lokālplānojums, kas paredzēja mazāku stāvu apbūvi, nekā mēs plānojām iepriekš," teica Vaišļa.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!") ''Jelgavas tirgus'' peripetijas sauc par sliktu tirgus pārvaldību, kas, iespējams, veicinājusi arī pašvaldības līdzekļu izsaimniekošanu.
"Mēs ministrijā esam saņēmuši detalizētu privātpersonas iesniegumu vairāk nekā uz simt lappusēm ar dokumentiem, kas raksturo to lēmumu pieņemšanas ķēdi. Tā situācija ir diezgan pārliecinoša un demonstrē to, ka Jelgavas pilsēta nav labi pārvaldījusi tirgu un pieņemtie lēmumi nav visos gadījumos vērtējami kā tādi, kas ir bijuši Jelgavas pilsētas pašvaldības interesēs," sacīja Pūce.
VARAM iepriekš izplatītajā paziņojumā presei norādīja, ka 2016. gada 26. maijā Jelgavas pilsētas dome nolēma bez jebkādas publiskas nomas tiesību izsoles rīkošanas uz 30 gadiem iznomāt pašvaldības uzņēmumam SIA “Jelgavas tirgus” divus pašvaldības īpašumā esošus nekustamos īpašumus. SIA “Jelgavas tirgus” ilgstoši cieta finanšu zaudējumus un 2016. gada 28. jūlijā Jelgavas pilsētas dome nolēma SIA “Jelgavas tirgus” pamatkapitāla palielināšanai piesaistīt SIA "ERA2K TT". Tas ticis darīts ar mērķi izbūvēt pārtikas un nepārtikas tirgu līdz 2019. gada 6. septembrim, teikts VARAM paziņojumā.
SIA "ERA2K TT" šajā projektā bija jāiegulda 800 000 eiro, kaut firma nesen bija dibināta un tās pamatkapitāls bija 3 000 eiro. Ieguldot pamatkapitālā līdzekļus, SIA "ERA2K TT" ieguva kontrolpaketi 51,57% SIA “Jelgavas tirgus” un Jelgavas pilsētas pašvaldība zaudēja kontroli pār uzņēmumu. Vēlāk, 2017. gadā, SIA “Jelgavas tirgus”, kurā pašvaldībai vairs nepiederēja kontrolpakete, par nesamērīgi zemu cenu pārdeva īpašumus Jelgavā. 2019. gada 27. jūlijā Jelgavas pilsētas dome pieņēma lēmumu pagarināt jaunā tirgus būvniecības termiņu uz trim gadiem bez ekonomiska pamatojuma, iespējams, nodarot pašvaldībai būtiskus zaudējumus, uzskata VARAM.
Ministrija ir pieprasījusi septiņu dienu laikā Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājam sniegt skaidrojumu par to, kā viņš kā kapitāldaļu turētājs veic pārraudzību pār SIA “Jelgavas tirgus” , vai tiek aizstāvētas pašvaldības intereses SIA “Jelgavas tirgus” darbībā un vai dome, pieņemot lēmumu par jaunā tirgus būvniecības pagarinājumu, ir izvērtējusi visus ekonomiskos un tiesiskos aspektus.
Tam nepiekrīt Rāviņš. "Protams, ka nepiekrītu, jo tad, kad mēs sākām šīs tirgus restrukturizācijas darbības, tās bija vērstas, lai mazinātu zaudējumus, kas tirgum bija, un līdz ar to radītu jaunu tirgu," teica Rāviņš.
Par notikušo uzsākta pārbaude, un ministrs pašvaldībai pieprasījis septiņu dienā laikā sniegt savus skaidrojumus. Tikmēr pašvaldībā sola jaunā tirgus būvniecību uzsākt jau nākamajā gadā.
