VARAM sagrauj Salacgrīvas cerības par «Rail Baltica» trases alternatīvo variantu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Salacgrīviešu cerības par “Rail Baltica” sliedēm cauri mežam, nevis laukiem, ir gandrīz pagaisušas. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) valdībai sagatavojusi ziņojumu, kurā norāda, ka Salacgrīvas pašvaldības izraudzītajam trases izvietojumam būtu vajadzīgi priekšdarbi, kas prasītu 100 līdz 130 mēnešus jeb 8 līdz 11 gadus.

Tas būtiski pārsniedz noteikto laika grafiku, tā pēc atkārtotām konsultācijām ar Eiropas Komisiju norādīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

No Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ziņojuma secināms – lai arī teorētiski pie alternatīvā, salacgrīviešiem vēlamā “RailBaltica” trases varianta varētu strādāt, tam gluži vienkārši neesot laika. Tādēļ ministrija Salacgrīvas pusē turas pie nospraustā varianta, kuru projekta valodā sauc B2-2, kas iet pāri laukiem, savukārt pašvaldība uzstāj uz sliežu ceļu C5 - cauri mežam, kas mazāk skartu vietējos iedzīvotājus. Taču šis variants nelielā posmā skar “Natura 2000” teritoriju un tieši šī iemesla dēļ arī nevar to tik vienkārši īstenot. 

“Ir noteikti soļi un procedūras, kas būtu jāizdara, lai īstenotu to variantu, ko grib pašvaldība, tas ietver gan jaunu dabas aizsardzības plāna izstrādi, gan ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru, tas viss ir bez garantijas, ka varētu īstenot alternatīvu rezultātu. Tas ir darbs bez zināma rezultāta, kas prasa laiku un naudu,” skaidro VARAM Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste.

Taču laika neesot, jo procedūrām vajadzētu 100 līdz 130 mēnešus jeb 8 līdz 11 gadus. Bet saskaņā ar apstiprināto ''Rail Baltica'' laika grafiku tik ilgā laikā jau vajadzētu pabeigt būvdarbus termiņā, kas šobrīd plānots 2025.gadā.

Tikmēr Salacgrīvā par šiem secinājumiem ir vīlušies un nesaprot, kāpēc ministrija uzskata, ka priekšdarbiem vajadzīgs tik ilgs laiks. 

Pagaidām Salacgrīvas pašvaldības pārstāvjiem neesot paredzētas sarunas ar ministriju par šo ziņojumu, taču nav izslēgts, ka Salacgrīva tādas prasīs. Ministrijā gan saka – Salacgrīvas pašvaldības pārstāvji jau bijuši iesaistīti ziņojuma tapšanas procesā un ministrijas un Eiropas Komisijas argumentus pārzina. 

Jau ziņots, ka Salacgrīvas novada atbalstītais “Rail Baltica” sliežu ceļš C-5 skar par 20 īpašumiem mazāk nekā ministriju un dabas uzraugu atbalstītā B2-2 trase, toties 60 metru platā joslā šķērso aizsargājamo dabas teritoriju “Natura 2000”. Lai risinātu situāciju, pašvaldība piedāvāja paplašināt dabas liegumu "Natura 2000" savā teritorijā apmaiņā pret vēlamo «Rail Baltic» maršrutu.

Tomēr Satiksmes ministrija arī pēc sarunām ar Salacgrīvas novadu un iedzīvotājiem nolēma izskatīšanai valdībā piedāvāt Salacgrīvai netīkamo variantu. Lai gan valdība akceptēja ministrijas piedāvāto variantu, tomēr uzdeva vēl konsultēties ar Eiropas Komisiju par Salacgrīvai vēlamāko posmu.

“Rail Baltica” projekts paredz savienot visas trīs Baltijas valstis ar modernu Eiropas standarta platuma dzelzceļa līniju. Latvijas teritorijā dzelzceļa līnija būs 263 kilometru garumā. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti