VARAM sagatavo jauno Pašvaldību likumu: iedzīvotāju valdes un līdzdalības budžets

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) aicina iesniegt priekšlikumus tās izstrādātajam jaunajam Pašvaldību likumam, kas paredz līdzdalības budžeta veidošanu, iedzīvotāju valdes un kolektīvo iesniegumu iespējas. 

ĪSUMĀ: 

  • VARAM izstrādāja jauno Pašvaldību likumu, ko nodod apspriešanai līdz 8. oktobrim. 
  • Likumprojektā plānots skaidrāk nodalīt pašvaldību lēmējvaru un izpildvaru. 
  • Paredzēts līdzdalības budžets: iedzīvotāji noteiks, kā tērēt daļu budžeta attīstībai. 
  • Pašvaldībām būs jānodrošina iedzīvotāju valde, tā būs konsultatīva. 
  • Iedzīvotāji varēs iesniegt domē kolektīvus iesniegumus. 
  • VARAM nekontrolēs vietvaru visus jaunus noteikumus, varēs atcelt nelikumīgos. 
  • Likumā noteiks, ka pašvaldību izpilddirektorus meklē atklātā konkursā. 
  • Izpilddirektoriem būs iespējami divi piecu gadu termiņi. 
  • Konkurss būs arī izpilddirektora vietniekiem, pagasta/pilsētas pārvaldes vadītājiem. 
  • Domniekiem liegs ieņemt pašvaldības iestādes vadītāja vai vietnieka amatu. 
  • Vietvaru saistošie noteikumi divas nedēļas pirms stāšanās spēkā būs jāpublicē mājaslapā. 
  • Plānots, ka likums stāsies spēkā 2021. gada 1. jūlijā. 
  • Viedokli par likumprojektu var sūtīt līdz 8. oktobrim uz [email protected].

Likumprojekts publiskai apspriešanai nodots līdz 8. oktobrim un ir pieejams VARAM tīmekļvietnē, paziņojumā medijiem informēja ministrija.

Ministrija norāda, ka kopš iepriekšējā likuma pieņemšanas 1994. gadā ir notikušas būtiskas izmaiņas valsts pārvaldē kopumā, turklāt nākamgad īstenos novadu reformu.

Sagatavojot jauno likumu, ministrija izvirzīja mērķi “nodrošināt laikmetīgu pārvaldību, stimulējot tālāku demokratizāciju, nodalot lēmējvaru no izpildvaras, samazinot varas koncentrāciju un vairojot vietējās sabiedrības regulāru līdzdalību”.

“Būtiska loma likumprojekta izstrādē ir tieši pašvaldību un iedzīvotāju ciešākai un efektīvākai sadarbībai vietējo jautājumu risināšanā, kas vērsti uz izaugsmi un pakalpojumu attīstību, tāpēc likumā ievērojama daļa veltīta tieši sabiedrības līdzdalības jautājumiem,” norādīja ministrs Juris Pūce (“Attīstībai/Par!”).

Lai šīs ieceres sasniegtu, ministrija rosina lēmējvaras un izpildvaras skaidrāku nodalīšanu, skaidrāku pašvaldību darba organizācijas modeļa un amatpersonu kompetences noteikšanu.

Likumā noteikti arī mehānismi plašākai iedzīvotāju līdzdalībai pašvaldības darbā. Viena no iedzīvotāju iesaistes formām ir līdzdalības budžeta ieviešana, ļaujot pašiem iedzīvotājiem noteikt, kā iztērēs daļu no pašvaldības budžeta teritorijas attīstības jautājumos.
Tas veicinās iedzīvotāju sadarbību ar pašvaldību, savstarpēju uzticību un pilnvērtīgu un mērķtiecīgu sadarbību, norāda ministrija.

Iecerēts ieviest prasību pašvaldībās nodrošināt iedzīvotāju valdi, lai uzturētu dialogu starp pagastu un novada pilsētu (izņemot administratīvo centru) iedzīvotājiem un domi. Šāda valde būtu konsultatīva rakstura un varētu izskatīt vietējas nozīmes jautājumus un iesniegt pašvaldības domei lēmumprojektus.

Tāpat likumā paredzēts arī noteikt iespēju pašvaldības iedzīvotājiem iesniegt domei kolektīvo iesniegumu.

Likums paredz, ka ministrijai saglabās saistošo noteikumu tiesiskuma pēckontroli, nevis kontroli pirms noteikumu stāšanās spēkā, tajā skaitā ministra tiesības apturēt prettiesisku saistošo noteikumu vai to punktu darbību. Tas atvieglos un padarīs raitāku vietvaru darbu, bet arī mazinās administratīvo slogu pašā ministrijā.

Likumprojektā precizēs pašvaldības izpilddirektora iecelšanas kārtību, nosakot, ka amata kandidātu atlase notiek atklātā konkursā, kā arī izpilddirektors tiek iecelts amatā uz pieciem gadiem ar iespēju pilnvaru termiņu pagarināt vēl par pieciem gadiem pēc izpilddirektora darba novērtējuma.

Likumprojektā ietverta prasība rīkot atklātu konkursu arī uz pašvaldības izpilddirektora vietnieka un novada teritoriālā iedalījuma vienības (pagasta vai pilsētas) vai to apvienības pārvaldes vadītāja amatu.

Tāpat plānots precizēt domes deputāta amatu savienošanas ierobežojumus, paredzot, ka domes deputāts nedrīkst ieņemt pašvaldības iestādes vadītāja vai viņa vietnieka amatu.

Projekts paredz noteikt vietvarām pienākumu saistošo noteikumu projektu un tā paskaidrojuma rakstu pirms izdošanas uz vismaz divām nedēļām publicēt pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē sabiedrības viedokļa noskaidrošanai.

Saistošajiem noteikumiem arī tiks noteikta vienota spēkā stāšanās kārtība pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī tos sistematizēs portālā likumi.lv.

Tāpat arī likumprojektā precizēti domes un komiteju darba organizācijas jautājumi, kas skar sēžu rīkošanu, pašvaldības autonomās funkcijas un citi jautājumi, kuru noregulējums šobrīd ir neskaidrs, novecojis vai neatbilstošs citiem normatīvajiem aktiem.

Ministrijai likumprojekts valdībā jāiesniedz līdz oktobra beigām. Plānots, ka likums stāsies spēkā 2021. gada 1. jūlijā.

Viedokli par izstrādāto likumprojektu ministrija aicina iesūtīt līdz 8. oktobrim, rakstot uz e-pastu: [email protected] . 

KONTEKSTS: 

Saeima 10. jūnijā atbalstīja ilgi tapušo un pretrunīgi vērtēto administratīvi teritoriālo reformu. Tā paredz no 2021. gada jūlija Latvijā pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 42, turpmāk būs 10 valstspilsētas, bet vietējām kopienām vietējo jautājumu risināšanai būs savi vēlētie pārstāvji jeb nulles līmeņa pašvaldības.

Valsts prezidents Egils Levits saņēma 46 pašreizējo pašvaldību vadītāju parakstītu vēstuli ar lūgumu reformas likumprojektu kā nepietiekami argumentētu nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, tomēr Valsts prezidents izsludināja Administratīvi teritoriālās reformas likumu. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti