Finanšu revīzijas pašvaldībās parasti veic Valsts kontrole un zvērināti revidenti. Šogad ārkārtas finanšu revīzijas piecās pašvaldībās un to kapitālsabiedrībās iecerējusi arī VARAM. Tā esot preventīva darbība pašvaldību darbības uzraudzībai, ko likums paredz, bet kas līdz šim praksē neesot tikusi izmantota, jo katra darbība prasa finansējumu.
VARAM Valsts sekretāra vietniece Ilze Oša skaidroja: “Mēs patiešām šīs revīzijas esam uzsākuši un arī turpināsim ar mērķi, lai iegūtu tādu informāciju un tādus secinājumus, kas pašām pašvaldībām ilgtermiņā palīdzēs ietaupīt laiku un kļūt labākām.”
Pirmajā pusgadā ārkārtas revīzijas uzsāktas Saldus un Jelgavas novados. Ziņa par to, ka Jelgavas pašvaldībā un pašvaldības kapitālsabiedrībā ''KU'' tiks veikta ārkārtas finanšu revīzija, no uzņēmuma, kas uzvarējis publiskajā iepirkumā par pirmās kārtas ārkārtas revīzijām, Jelgavas novads saņēma 26. janvārī. Kā skaidroja pašvaldību apkalpojošais jurists, e-pasta vēstulē esot iztrūcis pielikums ar tehnisko specifikāciju jeb skaidrojumu, kā tas notiks, uz ko pašvaldība norādījusi VARAM.
“Ministrija mums atrakstīja, ka mēs nemākam meklēt un ka tas atrodams iepirkuma nolikumā, kur atrodama tehniskā specifikācija. Pašvaldība to neuzskata par pamatotu, jo, ja ir rakstīts, ka līgumā ir pielikums, tad jābūt pielikumam, tas nevar būt nolikuma pielikums,” norādīja jurists Aldis Jēgeris.
Ministrija to uzskatījusi par revīzijas kavēšanu un informācijas slēpšanu un pieprasījusi izvērtēt novada izpilddirektores atbilstību ieņemamajam amatam. Izpilddirektore gan šādus pārmetumus noliedza, bet atzina, ka pilnvērtīgu informāciju nekavējoties, kā to pieprasījusi ministrija, nespēšot sniegt.
“Mēs paralēli arī strādājam pie šo jautājumu sagatavošanas. Daļu no šiem jautājumiem mēs varētu sagatavot līdz šis nedēļas beigām, bet attiecīgi ir dokumenti, kas ir gatavojami ilgākā laika periodā, pie kam pieprasītā informācija nepieciešama arī par 2020. gadu, kas vēl nav auditēts gads,” skaidroja Jelgavas novada pašvaldības izpilddirektore Līga Lonerte.
Piektdien šo jautājumu domes deputāti skatījuši arī attālinātajā ārkārtas sēdē. Viņuprāt, nekādi pārkāpumi no izpilddirektores neesot bijuši, kam gan nepiekrita ministrijā.
Savukārt Oša pauda: “Ministrija uzskata, ka izpilddirektoram šobrīd tā rīcība nav bijusi atbilstoša likuma normām un nav bijusi pamatota. Tas, vai viņš ir vai nav jānomaina, tā ir domes deputātu atbildība. Visu to informāciju, kas pašvaldībai bija nepieciešama – par to, ka ir ārkārtas finanšu revīzija, par to ar ko noslēgts līgums un kāds ir mērķis, pašvaldība ir ieguvusi.”
“Jelgavas novada pašvaldība jau nav atteikusies sniegt informāciju. Tur ir precizēšanas jautājums, un, manuprāt, tas ir nepieņemami, ka kaut kādas neskaidrības tiek kārtotas ar mediju starpniecību, kas tiek ļoti asi uztverts,” pauda Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis.
Revīzija šogad tikšot veikta arī Alūksnē un Daugavpilī, bet kādā no Pierīgas reģioniem, visticamāk, tas būšot nākamgad. Turpmāk ārkārtas revīzijas tikšot veiktas katru gadu.
