VARAM Preiļos sāk konsultācijas ar pašvaldībām par teritoriālo reformu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!") šonedēļ uzsāka konsultatīvas tikšanās ar pašvaldību deputātiem. Turpmākos trīs mēnešus šādas tikšanās tiks organizētas visos gaidāmajos jaunajos novadu centros.

Pirmā tikšanās notika Preiļu novada Kultūras centrā, kur piedalījās arī Aglonas, Riebiņu un Vārkavas novadu deputāti. Tā bija Latvijā pirmā konsultatīva tikšanās ar pašvaldībām, kuras laikā klātesošie aicināti izteikt viedokli ministrijai par gaidāmo novadu reformu.

Tikšanās laikā ministrs Juris Pūce uzsvēra, ka ir gatavs piedāvātajā administratīvi teritoriālā iedalījuma modelī ieviest korekcijas. No pašvaldību deputātiem tiek gaidīti argumentēti priekšlikumi. "Ir jāskatās uz datiem, kādi ir cilvēku lietošanas paradumi, ko viņi dara. Iespējams, mēs kādus datus nevaram pamanīt tik labi, kādi tie būtu. Iespējams, viņi ir pašvaldību deputātu, pašvaldību pārvalžu rīcībā. Dodiet datus, dodiet savus priekšlikumus, un mēs ņemsim to vērā," teica Pūce.

Pašvaldību vadītājiem par refromu bija dalīts viedoklis. "Uz ko mēs ieekonomēsim? Cik es saprotu – labi, uz priekšniekiem, visu cieņu, uz deputātiem, to arī par daudz. Bet valdībai noteikti jādomā arī par valsts deputātu skaita samazinājumu. Cilvēki ir izbraukuši, cilvēku ir maz. Vismaz uz divām trešdaļām," tā Vārkavas novada domes priekšsēdētāja Anita Brakovska.

"Svarīgs ir Latgales speciālās ekonomiskās zonas likums, jo ir jābūt kaut kādai konfektei, ko iedot uzņēmējiem, lai viņus šeit piesaistītu. Jādomā par vienmērīgu Latvijas teritorijas attīstību. Nebūs normāli, ja mums būs milža galva Rīgā tikai un pārējā Latvija būs, nu, diezgan tukša teritorija," sacīja Preiļu novada domes priekšsēdētāja Maruta Plivda.

Citi priekšsēdētāji piekrīt reformas īstenošanai. "15 gadus atpakaļ, kad notika šī reforma, novadu veidošana, tad arī runāja, ka nekas nenotiks pagastu centros un reforma tikai nesīs zaudējumus. Pa šiem gadiem neesam atstājuši novārtā nevienu pagasta centru. Katrā kaut kas izdarīts," norādīja Riebiņu novada domes priekšsēdētājs Pēteris Rožinskis.

KONTEKSTS:

Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm. Saeima martā akceptēja reformas turpināšanu.

Administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu plāno samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas gan netiks mainītas.Pašvaldības veidos ap lielākām pilsētām un attīstības centriem, bet bez lauku teritorijām būs tikai Rīga un Jūrmala. Šādas ieceres ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātajā reformas piedāvājumā.

Līdzšinējās administratīvajās robežās saglabāsies Rīgas un Jūrmalas pilsētas, kā arī Līvānu, Alūksnes un Gulbenes novadi. Pārējās pašvaldības skars apvienošana. 

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti