VARAM: Novadu reforma nākusi par labu uzņēmējdarbības attīstībai un speciālistu piesaistei

Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā ir uzlabojusies pašvaldību finanšu situācija un pakalpojumu pieejamība, to gandrīz gadu pēc reformas ieviešanas izvērtējusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Reformas veicēju politiskā opozīcija gan norāda uz neizpildītiem solījumiem.

Jau gandrīz gadu Latvijā 119 pašvaldību vietā ir 36 novadu pašvaldības un septiņas valstspilsētu pašvaldības. Tas ļauj līdzsvarot reģionālo attīstību. Apvienotajās pašvaldībās ir par 53% mazāk deputātu, kas jau ļāvis ietaupīt ap 10 miljoniem eiro. Katrā novadā pieņemti uzņēmējdarbības konsultanti, katrā ir vismaz viena vidusskola. Lai vairotu valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, plānots pieckāršot klientu apkalpošanas centru skaitu visā Latvijā, pastāstīja VARAM valsts sekretāra vietniece Ilze Oša.

VARAM: Novadu reforma nākusi par labu uzņēmējdarbības attīstībai un speciālistu piesaistei
00:00 / 03:51
Lejuplādēt

"Lai būtu vairāk tās vietas, kur cilvēks var iesniegt savus dokumentus e-vidē, gan sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu, būvniecības procesiem. Skatīsimies, lai šie klientu apkalpošanas centri būtu sasaistīti ar citām pakalpojumu saņemšanas iespējām, piemēram, bibliotēku, kultūras iestādi," stāstīja Oša.

Reformas sagatavošanas laikā daudzkārt izskanēja bažas par nomales efektu paplašinātajos novados. Tam uzmanību pievērsusi arī nozares ministrija.

"Pie pašvaldību iespējām investēt teritorijas attīstībā viens no būtiskiem nosacījumiem bija tieši nomaļu efekta mazināšana. Ja pašvaldības plāno aizņemties prioritāram projektam, kam nav nepieciešams līdzfinansējums, ir obligāti tuvāko gadu laikā investīcijas nevar būt tikai novada centrā, bet jābūt pašvaldības perifērijā," stāstīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs no ("Attīstībai/Par!").

Viens no diskusiju tematiem reformas sagatavošanā bija Valkas novada vēlme iekļauties plašākajā Valmieras novadā. Tas neizdevās, un nelielais novads palika savās robežās. Līdz šim neizpildīti palikuši solījumi par īpašu risinājumu Valkas novada budžeta pietiekamībai, šobrīd to risināšot ar jauno pašvaldību budžeta izlīdzināšanas likumu. Valkas novada mērs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija) apņēmies to atgādināt sarunās ar Finanšu ministriju. Vienlaikus, novadu reformas ieguvumus apspriežot Reģionālo attīstības centru apvienībā, reforma kopumā novērtēta ar plusa zīmi.

"Tomēr kolēģi daudzviet ir optimizējuši birokrātisko aparātu un uzlabojuši pakalpojumu pieejamību. Vismaz, ja runājam par reģionālās attīstības centriem, tad tā noskaņa vairumā gadījumu ir pozitīva," stāstīja Valkas novada mērs.

Diskusijas notikušas arī par nomaļu efektu, taču, kā atzina Krauklis, ne kontekstā ar reformu.

"Varbūt šur tur tā ir problēma, bet nevis tādēļ, ka mērogs lielāks, bet iejauktas kādas vēsturiskas personiskās lietas, kas diemžēl dažreiz mēdz prevalēt pār labu pārvaldību, īpaši kur ir kādas plašākas koalīcijas, aizvainojumi. Taču kopumā noteikti ir labā griba, lai nebūtu nomales efekts, jo vājākais posms noteikti slikti ietekmē arī to labāko," stāstīja Krauklis.

Kritiskāku noti iespēlē reformas viens no skaļākajiem pretiniekiem Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība). Arī pēc gada viņš apgalvo, ka lielie solījumi palikuši tikai „uz papīra”.

„Saliekot kopā divas, trīs, četras vai pat vairāk pašvaldību, šķiet, ka veidojas lielāks finansējums. Taču arvien mazāku uzmanību gūst problēmas novadu nomalēs, jo gluži vienkārši ekonomisku apsvērumu dēļ attīstības centros koncentrē vairāk resursu. Ekonomiskie apsvērumi nav piepildījušies, un notikusi varas attālināšanās no cilvēkiem," uzsvēra Valainis.

Skaidrāki secinājumi par ieguvumiem administratīvi teritoriālās reformas rezultātā izvērtējami vairāku gadu termiņā, atzina arī nozares ministrijā.

KONTEKSTS:

2021. gada 5. jūnijā pašvaldību vēlēšanas notika jaunajās robežās, ieviešot novadu reformu, kas paredz 119 pašvaldību vietā Latvijā izveidot 43. Vēlēšanas gan notika 40 vēlēšanu apgabalos, jo netika vēlēti Rīgas domes deputāti, kā arī Satversmes tiesas sprieduma dēļ domnieki Varakļānu novadā un Rēzeknes novadā, kur vēlēšanas notika 2021. gada 11. septembrī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt