Līdz 2020. gadam pašvaldībām būs pieejami aptuveni 300 miljoni eiro Eiropas Savienības (ES) fondu naudas. Turklāt to dalīs nevis pēc tā, kura pašvaldība vairāk prasa, bet gan atbilstoši tam, cik lielā mērā plānots attīstīt uzņēmējdarbības vidi, tā sarunā ar Latvijas Radio atzina VARAM valsts sekretāra vietniece Ilona Raugze.
Viņa stāstīja, ka iepriekš viena no prioritātēm bija stiprināt reģionus, un galvenais bija ieplānot ES fondu finansējumu, kas, viņasprāt, ir izdevies, jo ir akceptēti aptuveni 300 miljonu eiro investīcijas līdz 2020 gadam, paredzēts atbalsts uzņēmējdarbības infrastruktūrai, un atšķirībā no iepriekšējā atbalsta - pašvaldībām būs jāstrādā, infrastruktūru veidojot sadarbībā ar vietējiem uzņēmējiem.
Viņa arī uzsvēra, ka jaunās Saeimas un valdības uzdevums būs mainīt kārtību, kā tiek atbalstītas trūcīgās pašvaldības, kas pašas savus maciņus piepildīt nespēj. Tāpat Saeimai beidzot jāpieņem vietējo referendumu likums, kas gan tikai īpaši ārkārtējos gadījumos ļaus iedzīvotājiem mainīt vietējo varu plānus.
Pašvaldību ministrijas pārstāve arī neslēpj, ka ministrija bieži vien nespēj vai pat negrib piespiest pašvaldības novērst Valsts kontroles atklātos pārkāpumus. Jo, pēc ierēdņu domām, vaina meklējama pašā Valsts kontroles izpratnē un normatīvu nepilnībās.
Pēc Valsts kontroles paziņojuma ministrija saprata, ka atklāti vērienīgie pārkāpumi un VARAM būs jāiedarbina spēcīgākais līdzeklis – pašvaldību vadītāju atstādināšana. Bet auditos neko tādu ministrija neatklāja, tas bija „izgājiens sabiedrībā”, bet realitātē atklātas vien grāmatvedības uzskaites neprecizitātes.
