Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

VARAM gatavo pašvaldību vēlēšanu sistēmas maiņu

VARAM līdz ar novadu reformu gatavo izmaiņas vietvaru ievēlēšanas kārtībā

Gatavojot novadu reformu, kas paredz samazināt pašvaldību skaitu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) plāno arī izmaiņas pašvaldību ievēlēšanas kārtībā, lai jaunajās pašvaldībās nodrošinātu līdzsvarotu apgabalu pārstāvniecību.

To trešdien, 4.septembrī, tiekoties ar Neretas iedzīvotājiem, paziņoja pašvaldību ministrs Juris Pūce (“Attīstībai/Par!”).

Grozījumi pašvaldību vēlēšanu likumā top, lai, apvienojot pašreizējās administratīvās teritorijas, jauno novadu pašvaldībās būtu līdzsvaroti pārstāvēti dažādi apgabali.

“Mēs esam nolēmuši apkopot gan iedzīvotāju, gan pašvaldību iesniegtos priekšlikumus par šo jautājumu tādos moduļos,lai atbildīgajai Saeimas komisijai būtu vieglāk izšķirties. Tas, kādas idejas ir izskanējušas no pašvaldību deputātu puses, ir pāriet uz sistēmu, kur pašvaldībās ir vairāk mandātu apgabali. Un otrs liels diskusijas jautājums ir par to, vai atļaut startēt arī vēlētāju apvienībām,” pastāstīja Pūce.

Izmaiņas saistītas ar to, ka vairākiem mazajiem novadiem pašlaik ir bažas, ka pēc apvienošanas tie vairs nebūs pārstāvēti jaunajās domēs.

Tieši šādas bažas izskanējušas arī Neretā. Leišmales iedzīvotāji satraukušies, ka lielajā Aizkraukles novadā viņu vajadzības netiks sadzirdētas.

“Es tā neesmu pārliecināts, ka no Aizkraukles vai Kokneses ievēlēti deputāti ar sirdi un dvēseli iestāsies par attīstības projektiem Neretas novadā,” pauda Neretas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Miezītis.

Mazais Neretas novads savā garajā pastāvēšanas vēsturē piedzīvojis ne vienu vien teritoriālo reformu. Pirmās Latvijas laikā Nereta bija Jēkabpils apriņķī, padomju laikā to pārmeta uz Stučkas jeb tagadējās Aizkraukles rajonu. Pēdējos 10 gadus Nereta bija neatkarīgs novads, bet tagad to plānots iekļaut atpakaļ Aizkraukles novadā. Pēc visas šīs vēsturiskās mētāšanās iedzīvotāji kārtējo reformu uztver ar gandrīz vai filozofisku mieru

“Es domāju, ka tikai labāk būs, mums jau nav darbavietu. Mums ir tikai skola, pagasts, bērnudārzs, veikali. Mums jau nav uzņēmēju šeit,” saka Neretas iedzīvotāja Sandra.

“Labi jau būtu, ja paliktu labāk. Bet domāju, ka paliks vai nu uz vietas vai uz leju,” saka Neretas iedzīvotāja Rita, uzsverot, ka vajadzīgas darbavietas.

“Es domāju, ka nebūs labāk. Nevajag apvienot, jo pārsvarā viss paliks Aizkrauklei un šeit būs mazāk,” Neretas iedzīvotājs Viktors.

Ministrs gan centās mierināt, ka viss atkarīgs no vietējo iedzīvotāju pašu aktivitātes vēlēšanās. “Pirmkārt, es domāju, ka tā ir zināmā mērā ne līdz galam pamatota baža. Tas ir spējas sadarboties jautājums. Ja nerentnieki spēs sadarboties, tad būs arī rezultāts,” sacīja Pūce.

 Daudzi labprāt redzētu Neretu jaunizveidotā Sēlijas novadā, tomēr šādu variantu kategoriski noraida ministrs, jo, veidojot to ap Jēkabpili, tas būšot pārāk liels. Savukārt neviens cits no Sēlijas novadiem neesot attīstības centrs.

KONTEKSTS:

Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm. Saeima martā akceptēja reformas turpināšanu. Reformā pašvaldību skaitu plāno samazināt no 119 līdz 36, kuru funkcijas gan netiks mainītas. Pašvaldības veidos ap lielākām pilsētām un attīstības centriem, bet bez lauku teritorijām būs tikai Rīga un Jūrmala.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti