Sēdē arī tika spriests, ka primāra atbildība cīņā pret latvāņiem jāuzņemas zemes īpašniekiem. Viņiem savukārt nepieciešami atbalsta maksājumi. "Ja valsts vēlas iesaistīties latvāņu apkarošanā, nepieciešami 15 miljoni latu sešu gadu periodā," otrdien valdībai norādīja VARAM pārstāvis Jurijs Spiridonovs.
Valdība otrdien iepazinās ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunds Sprūdžs (RP) iesniegto informatīvo ziņojumu par latvāņu izplatības ierobežošanas programmas 2006.–2012.gadam īstenošanu laika posmā no 2012.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim un turpmāko rīcību latvāņu izplatības ierobežošanā.
Atbilstoši Latvāņu ierobežošanas programmā sniegtajai informācijai viena hektāra attīrīšana no latvāņu audzēm atkarībā no platības aizauguma pakāpes un zemes lietojuma veida izmaksā no 120 latiem par hektāru atklātās platībās, kur iespējama latvāņu iznīcināšana, izmantojot traktortehniku, līdz pat 1100 latiem par hektāru ūdensteču malās, kur latvāņu iznīcināšana notiek bez traktortehnikas vai ķīmiskiem preparātiem.
VARAM uzskata, ka primāra atbildība par latvāņu apkarošanu jāuzņemas zemes īpašniekam un attiecīgi valsts finansējums ir obligāti nepieciešams tajos gadījumos, kad latvāņi izplatās valsts īpašumā esošajās teritorijās. Taču pašreiz nav iespējams precīzi novērtēt šīs platības un attiecīgi nepieciešamā finansējuma apmēru. Pārējos gadījumos ir jānodrošina, ka zemes īpašnieks veic pienācīgus pasākumus sava īpašuma apsaimniekošanai, jo latvāņu izplatība ir atkarīga no zemes īpašnieku saskaņotās rīcības, ko praksē var panākt tikai atbalsta maksājumu sistēmas ietvaros.
Ministrija atzīst, ka ir lietderīgi sākt plašākas diskusijas par teritoriju piespiedu sakārtošanas iespēju, paredzot kārtību, kādā sakārtošanas finansētāji, piemēram, pašvaldības, var atgūt tajā ieguldītos līdzekļus. ANO konvencija "Par bioloģisko daudzveidību" nosaka valsts atbildību novērst tādu svešu sugu introdukciju, kuras apdraud ekosistēmas, dzīvotnes vai sugas, kontrolēt vai izskaust tās.
Ņemot vērā, ka spēkā esošie normatīvie akti paredz atbildību invadētās zemes īpašniekiem un valdītājiem ierobežot un apkarot sev piederošajās teritorijās Sosnovska latvāni un pašvaldībām koordinēt un organizēt šīs sugas ierobežošanas pasākumus, Zemkopības ministrija ierosina turpmāk pievērst lielāku uzmanību pašvaldību lomai, organizējot diskusijas, kurās tiek pieaicināti ar latvāni invadēto teritoriju īpašnieki, lai meklētu kopīgus risinājumus katrā konkrētajā gadījumā, kā arī organizējot labās prakses un ideju apmaiņu ar pašvaldībām, kurās latvāņu apkarošana sekmīgi tiek risināta.
Ziņojumā minēts, ka valsts var izvēlēties, vai veidot valsts mēroga programmu latvāņa izplatības samazināšanai. Programmas veidošana ir pamatota tikai tad, ja tās īstenošana tiek finansēta, attiecīgi Ministru kabinetam būtu jālemj par programmas turpināšanu vai pārtraukšanu. Attiecībā uz ziņojumā minētajiem pasākumiem, kuri nepieprasa valsts finansēšanu, tie var būt īstenoti ārpus programmas iestāžu funkciju ietvaros, teikts dokumentā.
Sosnovska latvānis Latvijā ieviests 1948.gadā no Kaukāza republikām kā lopbarības augs. Tas izplatās nekoptās lauku zemēs, kurās agrāk notika lauksaimnieciskā darbība. Auglīgā augsnē tas var sasniegt līdz četrus metrus lielu augstumu.
Latvāņi, it īpaši Sosnovska latvānis, ir bagāti ar fotodinamiski aktīvām vielām, kuras cilvēka organismā nonāk caur ādu, gļotādu, kā arī kuņģa un zarnu traktu. Šīs vielas, nonākušas uz ādas, saules ultravioleto staru ietekmē izraisa smagus apdegumus, kurus pavada vispārējs organisma nespēks, galvassāpes, reiboņi, slikta dūša, sāpes vēderā. Augsta šo vielu koncentrācija organismā izraisa pastiprinātu acu jutību pret gaismu, acu iekaisumu, redzes traucējumus.
