Par šaubīgajiem pašvaldības nolikuma grozījumiem Rīgas dome sāka spriest trešdien pusdienlaikā, bet lēmumu ar «Saskaņas» un «Gods kalpot Rīgai» vairākumu pieņēma ceturtdien pēc pieciem no rīta.
Opozicionāri neslēpa, ka izmantos šo kā pēdējo sēdi, kurā var uzdot vairāk par trim jautājumiem. To bija daudz, bet lielākoties kā politiskās cīņas elements.
Taču, kamēr opozīcija stundām runāja par antidemokrātijas un okupācijas režīma ieviešanu domē, grozījumu autori no domes koalīcijas savus priekšlikumus neskaidroja, vien nosakot, ka tādējādi domes darbs turpmāk tiks optimizēts.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards no Nacionālās apvienības pauda, ka ministrija Rīgas nolemto vēl tikai vērtēs un tad spriedīs, vai iebilst.
Šāda demokrātijas ierobežošana “nav labākais ceļš, uzskatu, ka Rīgas domē vajadzētu ievērot mazākuma tiesības”, sacīja ministrs.
Jautājumu skaita ierobežošana, viņaprāt, ir pārāk primitīvs un vienkāršs risinājums, kas liedz domes deputātiem pārstāvēt savus vēlētājus.
Tas parāda, ka acīmredzot pozīcija nav gatava strādāt ar pārējiem deputātiem, pauda ministrs.
Taču paša Gerharda vadītā ministrija pirms trim gadiem tādus ierobežojumus ar ne vairāk kā trim uzdodamiem jautājumiem akceptēja «Saskaņas» vadītajā Rēzeknes domē.
Jau toreiz un arī pašlaik par to trauksmi ceļ Rēzeknes domes bezpartejiskais opozicionārs Jāzeps Korsaks, sakot, ka vairākums ir vairākums un balsojumi notiek bez jautājumu uzdošanas un debatēm.
Ministrs Gerhards atgaiņājas, ka no Rēzeknes domniekiem nav saņēmis sūdzības par ierobežotu darbu. Savukārt pašvaldību lietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts no Nacionālās apvienības spriež, ka Rīga no citām domēm atšķiras.
Jautājumu loks atšķiras, nevar Rīgu pielīdzināt Baltinavai, atšķiras kapitālsabiedrību skaits, jautājumi, ziņotāji, pauda Eglīts.
Pērnā gada nogalē arī Daugavpils dome nolēma ierobežot deputātu iespējas uzdot jautājumus. Pret to pašvaldību lietu ministrija nupat ir Daugavpilij cēlusi iebildes.
“No Latvijas likumdošanas un demokrātijas pamatprincipiem izriet, ka katram deputātam ir tiesības uzdot tik daudz jautājumus, lai viņš varētu noskaidrot viņam nepieciešamo informāciju, lai pieņemtu lēmumus,” pauda Gerhards.
Grozījumi pēc ministra rosinājuma būs jāatceļ vai nu pašai domei, vai arī to izdarīs ministrija. Nākamais solis esot tikai vēršanās Satversmes tiesā.
Rīgas mērs Nils Ušakovs (“Saskaņa”) gan uzsver, ka ir pārliecināts par to, ka regulējums esot gan tiesisks, gan demokrātisks. Šo pozīciju viņš esot gatavs arī vēl aizstāvēt un pārrunāt ar ministru. Grozījumi bija nepieciešami, jo, viņaprāt, opozīcijas deputāti mēdzot aizvainojoši izturēties pret ziņotājiem.
