Ministrijas pārstāve atzina, ka
Latvijā atkritumu pārstrādes jaudas nav pietiekamas, lai pārstrādātu to nolietoto riepu apjomu, kas Latvijā katru gadu veidojas.
Tāpēc VARAM sagatavojusi informatīvo ziņojumu par nolietotu riepu apsaimniekošanu, ko paredzēts nodot sabiedriskai apspriešanai. Ziņojumā piedāvāts definēt kritēriju, ko uzskata par pārstrādātu materiālu un ko par atkritumiem. “Iepriekš skaidrības nebija, bija interpretācijas iespējas, kas radīja sarežģījumus Valsts vides dienestam, veicot kontroles vai piemērojot kādas sankcijas,” skaidroja Ozola.
Vienlaikus viņa norādīja uz problēmu, ka nav pieprasījuma pēc materiāliem vai produktiem, ko iespējams radīt no atkritumiem. Tādas, piemēram, varētu būt gumijas granulas, skaidas vai gumijas pulveris.
VARAM uzskata, ka būtu jāpaplašina šādu materiālu izmantošana ceļu būvē, arī dažādu segumu ražošanā.
“Iespēju, kur pielietot šādus materiālus arī Latvijā, būtu gana daudz, ja tik spētu saražot.
Protams, jāpaskatās, vai standarti, piemēram, ceļu būvniecībā ļauj to darīt,” norādīja ministrijas pārstāve.
KONTEKSTS:
2017.gadā vairākas firmas par atkritumu pārstrādes imitāciju un riepu krāšanu kalnos tika pie rekordlieliem vairāku desmitu miljonu eiro sodiem. Tas izgaismoja gadiem iekrātās problēmas. Tas izdevās, jo atkritumu pārstrādātāju kontroli no Vides aizsardzības fonda administrācijas pārņēma Valsts vides dienests.
Taču līdz šim ielaistās problēmas rada bažas par to, vai vides dienests atļaujas riepu pārstrādei neizsniedz pārāk vieglu roku un cik stingri vides sargi ikdienā kontrolē tādus riepu dedzinātājus.
