VARAM valsts sekretāra vietniece Alda Ozola medijiem pavēstīja, ka speciāli izveidota darba grupa diskusiju rezultātā ir nonākusi pie secinājuma, ka šādā sistēmā ieguldīt līdzekļus būtu neefektīvi un tā vietā vērtīgāk būtu attīstīt dalīto atkritumu šķirošanas sistēmu, izveidojot jaunas šķirošanas līnijas, kā arī iepērkot dalītās atkritumu šķirošanas konteinerus.
Kopumā jaunajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā atkritumu saimniecības sistēmai Latvijai paredzēts aptuveni 41 miljons eiro. Savukārt depozīta sistēmas ieviešanai būtu nepieciešami aptuveni 20-26 miljoni eiro. Taču iepakojums ir ļoti maza daļa no kopējā atkritumu daudzuma, lai tam atvēlētu tik lielus līdzekļus, skaidroja Ozola.
Lēmums par pozīcijas maiņu pieņemts, lai ieviestu ES noteiktās normas atkritumu apsaimniekošanas jomā, jo secināts, ka līdz 2020.gadam ar pašreizējo rīcību tas nebūs iespējams.
Vienlaikus ir plānots paaugstināt normas ražotājiem attiecībā uz viņu tirgū laistā iepakojuma savākšanu. Plānots arī paredzēt finansējumu sabiedrības izglītošanai par dalīto atkritumu šķirošanu. Savukārt pašvaldībām VARAM sniegs atbalstu dalītās atkritumu vākšanas sistēmas attīstībā attiecībā uz iepirkuma konkursu prasību izstrādi pakalpojumu nodrošinātāju izvēlē.
Tāpat tas nākotnē ietekmēs arī izmaksas par nešķiroto atkritumu izvešanu - tā paaugstināsies, jo ir plānots paaugstināt dabas resursa nodokli par atkritumu apglabāšanu poligonos. Savukārt šis apstāklis varētu būt motivācija iedzīvotājiem pievērsties atkritumu šķirošanai, lai izmaiņas neatsauktos uz viņu maciņu.
Ņemot vērā, ka atkritumu šķirošanas konteineru iegāde katrai privātmājai varētu būt salīdzinoši dārga, bet ne visās pašvaldībās tuvumā ir pieejams dalītās atkritumu šķirošanas laukums, ir rasti risinājumi, kā nodrošināt atkritumu šķirošanu. Piemēram, Mārupē atkritumu apsaimniekotājs iedzīvotājiem piedāvā "ekosomas" atkritumu šķirošanai, un noteiktā laika periodā tās tiek savāktas. Privātmāju iedzīvotāju ieguvums ir dalītā atkritumu šķirošana bez papildu izmaksām. Līdzīgi risinājumi esot vēl vairākās pašvaldībās.
VARAM lēmumu atbalsta arī nozares organizācijas, norādot, ka obligātās iepakojuma depozīta sistēmas ieviešana neatmaksāsies, turklāt atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi ir koncentrējušies uz atkritumu dalītās vākšanas laukumu izveidi, informēja Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas izpilddirektors Armands Nikolajevs.
Jau ziņots, ka dzērienu iepakojuma depozīta sistēmu bija paredzēts ieviest no šā gada sākuma. Depozīta sistēmā tiktu iekļauti PET, stikla un metāla bezalkoholisko dzērienu, alus un dzērienu ar zemu alkohola saturu iepakojumi.
VARAM iecere paredzēja, ka Latvijā darbosies viens nacionālais operators, ko veido ražotāju un tirgotāju asociācijas. Operatora pienākumi būs loģistika - izvietojums, tehniskie risinājumi, informācijas uzskaite un kontrole, depozīta sistēmā iesaistīto tirgotāju un ražotāju reģistrācija, līgumu slēgšana ar apakšuzņēmējiem, depozīta sistēmas norēķinu veikšana ar ražotājiem, pārstrādātājiem un tirgotājiem un tamlīdzīgas lietas.
Lai gan valdībā šī iecere tika atbalstīta 2013.gadā un Saeimā iesniegts likumprojekts, tam tālākas virzības nebija.
