Varakļānu novada domes priekšsēdētājs Māris Justs ("Vienoti novadam") vēl nepauda skaidru atbildi, cik ātrā laikā būtu iespējams noskaidrot iedzīvotāju viedokli, bet solīja to tuvāko nedēļu laikā izdarīt. Saeimas komisija par Varakļānu novada nākotni lems kopā ar Vidzemes novada pašvaldībām.
Piektdien komisijas sēdē visplašākās diskusijas izvērtās tieši par Varakļānu novadu. Daļa tā iedzīvotāju pauduši pretēju nostāju pašvaldības deputātiem.
Vietvaras deputāti lēmuši neatbalstīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto reformas modeli un lūgt Saeimu rosināt pašreizējo pašvaldību sadarbības teritoriju ietvaros izveidot otrā līmeņa pašvaldības - apriņķus, kuriem nodalīt atsevišķas pašvaldību autonomās funkcijas.
Tikmēr 540 iedzīvotāju parakstītā vēstulē pausts viedoklis, ka nepieciešams saglabāt Varakļānu novadu kā atsevišķu novadu ar centru Varakļānos, pievienojot tam arī Viļānu novada Dekšāres, Riebiņu novada Sīļukalna, Madonas novada Barkavas un Krustpils novada Atašienes pagastus.
"Ģeogrāfiski lielu novadu izveide nākotnē būs liela kļūda, kas diemžēl tikai sekmēs tālāku lauku apvidu depopulāciju. Vēlamies nosargāt savu valsti kopumā - arī lauku teritorijas un tās iedzīvotājus, lai mūsu bērniem un jauniešiem, radiem, draugiem, paziņām būtu, kur atgriezties gan no Rīgas, gan no ārzemēm. Mēs, Varakļānu novada un apkaimes pagastu iedzīvotāji, nevēlamies saplūst ar lielu novadu un kārtējo reizi kļūt par novada un reģiona nomali," pausts vēstulē.
Viena no aktīvistēm Jolanta Smane norādīja, ka, neskatoties uz Varakļānu novada domes neaktīvo rīcību, skaidrojot savu viedokli par reformu un novada nākotni, iedzīvotāji ir izrādījuši necerēti lielu aktivitāti, ar saviem parakstiem apliecinot vēlmi saglabāt savu novadu un saredzot tā nākotni Latgales plānošanas reģionā.
Savukārt "Latgales saeima" parlamentāriešiem nosūtījusi Varakļānu novada un Dekšāres pagasta iedzīvotāju vēstuli ar 355 parakstiem, kurā norādīts, ka Varakļāni ir neatņemama Latgales sastāvdaļa. Biedrība uzskata, ka Varakļānu vēsture ir būtiska Latgales kultūrvēsturiskā mantojuma daļa, tās mākslīga atraušana no Latgales reģiona neesot loģiska un apdraudot valodas, kā arī lokālās identitātes tālāko pastāvēšanu.
Kā arguments Varakļānu novada piederībai Latgales plānošanas reģionam minēts fakts, ka pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem Varakļānu novadā 67% iedzīvotāju ikdienā lieto latgaliešu valodu. Tāpat ticīgie Varakļānu novada iedzīvotāji pieder Latvijas Romas katoļu baznīcas Varakļānu dekanāta draudzei, kas pieder pie Rēzeknes-Aglonas diecēzes. Tāpat kā arguments par labu Latgalei minēti kvalitatīvi ceļi Jēkabpils-Rēzekne un Viļāni-Preiļi.
"Lubāna ezera apvidus tūrisma attīstības kontekstā Varakļānu novads ir tiešā veidā saistīts ar Nagļu, Gaigalavas pagastu un Rēzeknes novadu kopumā. Ar Varakļānu novada iekļaušanu Rēzeknes novadā būtu atrisināta Varakļānu dzelzceļa stacijas ilggadīgā atrašanās citā novadā," uzskata "Latgales saeima".
Režisors Viesturs Kairišs Saeimas deputātiem pārmeta to, ka valsts, veidojot administratīvi teritoriālo reformu, ir ignorējusi novadu kultūrvēsturiskās tradīcijas. Viņš patlaban reformas kontekstā notiekošo salīdzināja ar situāciju, ja Kultūras ministrija dalītu lomas Daugavpils teātra krievu trupai Rūdolfa Blaumaņa izrādē "Skroderdienas Silmačos". "Ir jābūt valsts stratēģijai par administratīvo sadalījumu," uzsvēra Kairišs.
Piektdien Saeimas deputāti lēma, ka Madonas novada Barkavas pagastu nepievienos Rēzeknes novadam, pret ko iebilda arī Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs (ZZS) un Barkavas pagasta pārvaldes vadītājs Aigars Šķēls. Lungevičs kritizēja reformu pēc būtības, uzskatot, ka VARAM nav sniedzis pārliecinošus argumentus tam, kādi ieguvumi iedzīvotājiem būs, apvienojot novadus.
Tāpat deputāti noraidīja priekšlikumu Rēzeknes novadam pievienot Varakļānu novada Murmastienes pagastu.
Arī Viļānu novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Jekaterina Ivanova (''Saskaņa'') Saeimas deputātiem veltīja kritiku, paužot viedokli, ka tā grauj iedzīvotāju ticību demokrātiskai valstij un ignorē iedzīvotāju gribu. Viļānu novads vēlas saglabāt patstāvīgu administratīvo teritoriju tā pašreizējās robežās, taču, ņemot vērā šodien komisijā nolemto, tas tiks pievienots Rēzeknes novadam.
No VARAM sākotnējā reformas piedāvājuma, kur Rēzeknes novadā tika iekļauta arī Rēzeknes pilsēta, diskusiju laikā jau ir panākti grozījumi likumprojektā "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums", nosakot tai republikas pilsētas statusu.
Kā ziņots, VARAM izstrādātais modelis paredz līdz 2021.gada pašvaldību vēlēšanām līdzšinējo 119 vietējo pašvaldību vietā izveidot 39 pašvaldības. VARAM ir uzdots sākt konsultācijas par Saulkrastu novada izveidi, kas varētu būt 40.novads.
