Varakļānu novadā iedzīvotāju skaits ir ap 3000. Novads izveidots 2009. gadā, to veido Varakļānu pilsēta, Murmastienes un Varakļānu pagasts. Pašvaldības 2021. gada pamatbudžeta ieņēmumi ir 3,3 miljoni eiro, savukārt izdevumi četri miljoni. Šajās vēlēšanās kandidē četri politiskie spēki. Vēlētāji Varakļānu novadā ir aktīvi, aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās nobalsoja vairāk nekā 50% iedzīvotāju.
Iedzīvotāju viedoklis par novada attīstību
Varakļānu novads, saglabājot savu līdzšinējo statusu un teritoriju, netiekot pievienots ne Rēzeknes, ne Madonas novadam, gatavojas pašvaldību vēlēšanām. Cik ilgi Varakļāni saglabās savu statusu un kas notiks turpmāk, nevar vēl zināt. Jautājot iedzīvotājiem, kā viņi vērtē sava novada attīstību, kopumā atbildes ir pozitīvas.
“Nesūdzos, daudz kas ir izdarīts. Viss centrs, visa kanalizācija, mājās ir ūdens, kur varēja, tur arī ievilka, un asfaltētas ielas, ir patīkami ar riteni braukt.”
“Diezgan pietiekoši ir paveikts, jo, kā tur būs un kā tur lems, it kā nekas labāks nebūs, jo nomale ir un paliek nomale, centram tiek vienmēr vairāk.”
“Ir kur atnākt, ir, kur pasēdēt, kur mācīties. Darbs vienīgais, tā ir problēma, bet tā viss ir forši!”
Skvērā pie strūklakas tiek uzrunāta Irina ar mazu bērnu rokās. Blakus viņai uz soliņa sēž jauna sieviete vārdā Aleksandra.
“Šeit man tikai ģimene dzīvo, trīs gadus neesmu bijusi Varakļānos, izskatās ļoti labi.”
Sieviete dzīvo un strādā Vācijā. “Bija 18, sākās izbraukšana, bija populāri pamēģināt kaut ko jaunu, tā arī aizbraucu, nekad nav prasījies atpakaļ, ja būtu darba izvēle, varbūt darba izvēle ir, tikai tā maksa par darbu.”
Ziedu veikaliņa pārdevēja Rita atzina, ka novads infrastruktūras ziņā mainās uz labu, tomēr arī viņa norādīja, ka problēma ir darba vietu trūkums. Ritu sāpina arī tas, ka novada mierīgo un kluso mazpilsētas dzīvi pēdējā laikā notikumi ir mainījuši.
“Sākuši naidoties par to Latgali un Vidzemi, un nedod dievs kādam pateikt pretēju viedokli, tad cilvēks cilvēku gandrīz vai ēd nost, tas ļoti nepatīk, ļoti. Tāpēc es klusēju par šo,” sacīja Rita.
Gaidot pašvaldību vēlēšanas, viens no svarīgiem jautājumiem, kā turpmāk dzīvos Varakļānu novads, ar ko tas būs kopā, vēlētājiem ir svarīgs.
“Manu izvēli noteiks tas, kā pozicionēs sevi deputātu kandidāti attiecībā uz novadu, vai Rēzekne vai Madona, es būšu par Madonu,” pauda Iveta, viņa ir pašnodarbinātā, dzīvo Varakļānu pagastā. Viņai ir kazu saimniecība, kurā tiek gatavots kazu piena saldējums.
Arī Iveta uzteica līdz šim novadā paveikto: “Man liekas, ka daudz pozitīva ir izdarīts. Ir sakārtota pilsēta, arī lauku ceļi ir remontēti. Pašvaldība iet pretī uzņēmējiem, mums ir dažādi projekti veikti gan jaunajiem uzņēmējiem, gan uzņēmējiem ar stāžu, arī tūrismu cenšas attīstīt. Man liekas, ka ir ļoti pozitīvi.”
Varakļānu novada nākotne aizvien neskaidra
Cik ilgi Varakļāni būs kā atsevišķs novads, nezina teikt arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM). Kā skaidroja ministrijas valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša, ir jāveic izvērtējums un līdz nākamā gada 1. maijam jāiesniedz Saeimā ziņojums par potenciālajiem reģionālās nozīmes attīstības centriem, tajā skaitā arī Varakļānu novadā. Ziņojumu plāno izstrādāt līdz gada beigām.
Viens no priekšlikumiem varētu būt, ka jaunievēlētā Varakļānu novadā pašvaldība turpinās darbu līdz nākamajām vēlēšanām, taču ir šaubas, vai pašiem Varakļānu novada iedzīvotājiem tas būs izdevīgi.
Oša norādīja: “Teritorija ir ļoti maza, salīdzinot ar pārējām pašvaldībām, ar pārējiem izveidotajiem novadiem, un man liekas, ka atsevišķos gadījumos varētu nebūt iedzīvotāju interesēs, ka novads ar 3000 iedzīvotājiem tik ilgu laiku pastāv viens pats, jo tā novada finansiālās iespējas un iespējas pretendēt uz Eiropas Savienības fondu finansējumu ir mazākas tā iemesla dēļ, ka pašu līdzfinansējuma iespējas un budžets ir mazāks.”
Kā vēl viens priekšlikums varētu būt tas, ka līdz 2025. gadam, proti, līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām, Varakļānu novads varētu uzsākt jau sadarbību ar novadu, kuram tas tiks pievienots.
Jāteic, politisko partiju programmās, kas piedalās Varakļānu novada vēlēšanās, ir minēts, ka deputātu kandidāti iestājas par sava novada saglabāšanu, uzsverot kā vērtību novada kultūrvēsturisko mantojumu, solot veicināt latgaliešu identitāti. Taču nevienā no četrām partiju programmām nav skaidri minēts, ka partijas iestājas par Varakļānu novada apvienošanos ar Madonas vai arī Rēzeknes novadu. Visi uzrunātie Varakļānu iedzīvotāji apstiprināja, ka uz vēlēšanām dosies.
KONTEKSTS:
Satversmes tiesa (ST) atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei. Tomēr Saeimas deputātu vairākums Varakļānus Madonas novada sastāvā nevēlas redzēt. Kā kompromisa variantu Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, kas nosaka, ka Varakļānu novads pašlaik paliek kā atsevišķa pašvaldība.
Tāpēc atšķirībā no pārējiem 40 novadiem Varakļānu novada domes un Rēzeknes novada domes vēlēšanas tiks rīkotas šā gada 11. septembrī.
Noslēdzoties kandidātu pieteikšanai pašvaldību vēlēšanām Varakļānu un Rēzeknes novados, redzama krietni lielāka aktivitāte un vēlme startēt šajās vēlēšanās.
