Pēc tam, kad novadu reformas likums izsludināts, Varakļānu novada dome pieņēmusi oficiālu lēmumu vērsties Satversmes tiesā ar pieteikumu par Varakļānu pilsētas, Varakļānu pagasta un Murmastienes pagasta iekļaušanas Rēzeknes novadā atzīšanu par nepamatotu. Šobrīd pašvaldībā rēķina, cik šī tiesāšanās tai izmaksās.
“Izmaksas advokātam noteikti būs, jo Satversmes tiesai sagatavot dokumentāciju mēs paši nespēsim kvalitatīvi. Bet par konkrētām izmaksām es šobrīd laikam neminēšu, jo mēs noteikti aptaujāsim vairākus advokātus un veiksim izvēli, lai saprastu, kas ir atbilstošs, tad arī būs redzamas izmaksas. Diemžēl jāsaka, ka tie būs tūkstoši tomēr,” saka Varakļānu novada domes priekšsēdētājs Māris Justs (“Vienoti novadam”).
Vietvarā pauž cerību, ka tiesāšanās procesam iztērētie līdzekļi atmaksāsies.
Pašvaldībā arī uzsver, ka šāds solis nenozīmē naidu pret kādu konkrētu novadu, bet gan vēlmi veicināt Varakļānu novada ekonomisko attīstību.
Varakļānu iedzīvotāja Sintija atzīst, ka ir vīlusies: “Tad, kad mēs taisījām to streiku, bet beigās sapratām, ka tas neko nedod, bija ļoti liela vilšanās. Tad es sapratu, ka mūsu viedoklis ir pilnīgi nekam nederīgs, tāpēc es arī vairs ne baigi klausos, neko, jo zinu, kā izlems, tā arī būs.”
Varakļānieši savu viedokli par novada teritoriju ir pauduši iedzīvotāju aptaujā, kurā 933 novadā deklarētie iedzīvotāji – vairāk nekā 84 procenti no visiem aptaujātajiem – nobalsoja par pievienošanos Madonas novadam. Tagad iedzīvotāju vidū jūtama neapmierinātība par to, ka viņu domas netika uzklausītas. Ar sašutumu tiek uztverts arī Saeimas deputātu arguments par Varakļānu kultūrvēsturisko piederību Latgalei.
“Latgaliskais itin nekur nepazudīs. Ja mēs runājam latgaliski, mēs arī runāsim latgaliski. Ja iedzīvotāji ir izlēmuši par labu Madonai, tad vajadzēja arī ņemt viņus vērā. Es domāju, ka ar 9. jūniju tā demokrātija tikai nosaukums palika,” saka Varakļānu iedzīvotājs Voldemārs.
“Es kopš pirmās dienas esmu pilnīgi pārliecināta, ka mums jābūt pie Madonas novada, jo tur jau mēs esam daudzus gadus. Sešus gadu desmitus strādājuši un attīstījušies. Neredzu nekādu vajadzību mums iet uz Rēzeknes novadu, kur mēs neesam sadarbojušies,” norāda Varakļānu novada domes deputāte Janīna Grudule.
Līdzīgus lēmumus par vēršanos Satversmes tiesā varētu pieņemt vēl vairākas pašvaldības. Arī Latvijas Pašvaldību savienība pieļauj, ka ir gaidāma tiesāšanās ar valsti.
KONTEKSTS:
Novadu reformas likumprojektā viens no pēdējiem publiskajiem strīdus āboliem bija par Varakļānu novada nākotni. Varakļānu novada pašvaldība atbalsta pievienošanos Madonas novadam. Tāpat aptaujā, kurā piedalījās vairāk nekā 1100 Varakļānu novada iedzīvotāju, 84% iedzīvotāju atzina, ka atbalsta Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam.
Savukārt tie, kuri uzstāj uz Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam, mudina atjaunot Latgales kultūrvēsturiskās robežas.
Pretēji valdības un Saeimas komisijas iecerei parlamentārieši lēma par Varakļānu pievienošanu Rēzeknes nevis Madonas novadam.
Saeima jūnijā atbalstīja ilgi tapušo un pretrunīgi vērtēto administratīvi teritoriālo reformu. Tā paredz no 2021. gada jūlija Latvijā pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 42, turpmāk būs 10 valstspilsētas, bet vietējām kopienām vietējo jautājumu risināšanai būs savi vēlētie pārstāvji jeb nulles līmeņa pašvaldības.
46 pašreizējo pašvaldību vadītāji vērsās pie prezidenta Egila Levita ar lūgumu reformas likumprojektu kā nepietiekami argumentētu nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, tomēr prezidents lēma to izsludināt.
Tiesa, līdz novadu reformas ieviešanai likumdevējam vēl jāpiedāvā vairāku ar reformu saistītu jautājumu risinājumi, tostarp par nulles līmeņa pašvaldības funkcijām.
