Var apsīkt NATO kravu tranzīts caur Latviju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

NATO lēmums pārtraukt sadarbību ar Krieviju ir politisks. Tas nozīmē, ka ar Krieviju vairs nevarēs apspriest un risināt ļoti aktuālus drošības jautājumus. Cīņa pret pirātismu, narkotiku kontrabandas apkarošana un kodolmateriālu izplatības ierobežošana - tie ir tikai daži no jautājumiem, kuros NATO un Krievijas kopējā rīcība ir vitāli nepieciešama. Sarežģīta var izrādīties arī turpmākā sadarbība Afganistānā, un tas var iecirst robu arī Latvijas budžetā.

Latvija ir viens no galvenajiem transporta mezgliem NATO kravu nogādāšanai uz Afganistānu. Kopš 2009. gada, izmantojot Rīgas ostu un dzelzceļu, nosūtīts vairāk nekā 100 000 konteineru ar precēm, kas paredzētas starptautisko spēku karavīriem Afganistānā.

„Plūsma nav apturēta. Kravas turpina sūtīt valstis, kuras izvēlējušās šo ceļu (..) Ir jāskatās, kāda būs Krievijas reakcija un kāds būs to NATO valstu lēmums, kuras vēl turpina sūtīt kravas,” saka Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins.

Šobrīd kravas sūta Lielbritānija un ASV. Bet tranzītceļu caur Latviju kopumā izmantojušas 10 Eieropas Savienības un NATO valstis. No Rīgas lidostas uz Kabulu regulāri izlido transporta lidmašīna, kas ved civilās kravas, tomēr lielākā daļa kravu ceļo pa sauszemi un dzelzceļu.

„Par jauniem līgumiem būs grūti spriest. Ir grūti kaut ko plānot un slēgt [līgumus] sešus, 12 mēnešus uz priekšu. Pa gaisu sadarbība, cerams, ka turpināsies,” saka Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs.

Diplomātu aprindās atzīst - ja Krievija liegs izmantot savu teritoriju NATO kravu pārvadījumiem, aliansei ir vēl citi tranzītceļi, ko var noslogot intensīvāk. Tā sauktais Ziemeļu koridors, kas nodrošina NATO kravu tranzītu caur Rīgu un tālāk stiepjas pa  Krievijas teritoriju un Vidusāziju, ir visdrošākais ceļš. Otrs tranzīta ceļš virzās cauri Pakistānai, taču tur NATO konvojiem regulāri uzglūn talibu kaujinieki.

„Šomēnes (..) notiks vēlēšanas. [Afganistānas] prezidenta [Hamida] Karzaja pilnvaras iet uz beigām. Daudz kas būs atkarīgs no jaunās valdības nostājas - vai viņi gribēs turpinās sadarbību ar ISAF spēkiem, Rietumu civilajiem un militārajiem partneriem,” saka Pildegovičs.

Cik lielus ienākumus Latvijas valstij dod NATO kravu tranzīts, precīzi nav zināms. Pēc neoficiāliem aprēķiniem, viena konteinera apkalpošana budžetā ienes 400 – 500 eiro. Ārlietu un Aizsardzības ministrijā cer, ka noslēgtie līgumi turpinās darboties. Jūnijā Rīgā notiks plaša starptautiska konference par tranzīta plūsmām, kur varētu meklēt jaunus risinājumus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti