Būvniecības valsts kontroles birojs pirms trīs gadiem secināja, ka Vanšu tilts nonācis pirmsavārijas stāvoklī un tam nepieciešami tūlītēji atjaunošanas darbi. Vanšu tilta ārējā konstrukcijā novērota stipra korozija, Valsts prezidenta pils pusē konstatētas siju balstu deformācijas un pat sabrukuma pazīmes. Tāpēc konstatēts, ka tehniskais stāvoklis ir īpaši bīstams.
Kopš tā laika atjaunotas ir tikai Vanšu tilta kāpnes, taču iedzīvotāju drošības sajūtu tas nevairo. Kā riteņbraucējiem, tā gājējiem un autovadītājiem tilts šķiet bīstams.
“Uj, te nav ko domāt. Ja liftu divus gadu varēja taisīt, es nezinu cik šo ilgi taisīs. Man liekas ļoti slikti, es nezinu, varbūt kādam patīk. Mēram patīk? Man nē. Bailīgi, bailīgi, neejiet pāri.”
“Staigāt var, braukt arī, man pietiek.”
“Viss ir ļoti bīstami. Tas, ka uztaisīja trepes, tas neko nelīdz vispār. Man katru dienu jāpārvietojas pa šo tiltu. Tas nav droši nevienam satiksmes dalībniekam.”
“Kā riteņbraucējam – tā ne īpaši. Vajadzētu salabot visu šo celiņu. Ar mašīnu braucot, principā arī. Daudz bedru, noteikti jālabo.”
Šogad ir plānots izstrādāt Vanšu tilta būvprojektu, bet pašus būvdarbus pašvaldība domā sākt tikai 2023. gadā un pabeigt divu gadu laikā. Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Lelde Rudzika apgalvoja, ka var arī gadīties nobīdes būvprojekta iepirkuma procesā un arī tā izstrādes dēļ. Kad nonāks līdz darbiem, ne tikai labos defektus, bet arī pielāgos brauktuvi velobraucējiem.
“Sakārtot visas šīs tilta defekta lietas. Tad ir plāns, ka tiks izveidota kvalitatīva un droša veloinfrastruktūra, kā arī izskatītas iespējas, kā paātrināt sabiedriskā transporta plūsmu. Vai nu tiks izveidota josla, vai kā citādāk tas tiks izdarīts. Tiks meklēti šie risinājumi. Un, protams, tiks iekļauti citi risinājumi, kas paaugstinās visu satiksmes dalībnieku drošību un komforta līmeni,” skaidroja Rudzika.
Apvienības “Pilsēta cilvēkiem” pārstāvis Armands Būmanis norādīja, ka Covid-19 pandēmijas dēļ īpaši vasarā cilvēki arvien vairāk izvēlas pārvietoties ar velosipēdiem, tādēļ būtiski palielinājies velosipēdistu skaits arī uz Vanšu tilta.
Viņš sacīja: “Svarīgi šobrīd ir, lai atjaunotu tiltus nevis, kā ir, bet atjaunojam labākus. Jūs jau zināt, ka gājējiem šobrīd tur iet ir diezgan neomulīgi, riteņbraucēju skaits ir par daudz. Un tāda līdzīga situācija ir ar daudziem citiem tiltiem.”
Valsts kontrole (VK) pašlaik veic revīziju par to, kā Rīgas dome apsaimnieko tiltus un pārvadus. Iestādes padomes loceklis Edgars Korčagins akcentēja, ka ir svarīgi pirmkārt ieplānot budžeta naudu un tad to primāri novirzīt tiltiem, kur situācija ir vistraģiskākā.
“Lai tiltu saremontētu vai nepieciešamības gadījumā uzbūvētu no jauna, ir nepieciešami ļoti lieli līdzekļi. Ir skaidrs, ka tādā konstantā budžeta līdzekļu nepietiekamības situācijā ir svarīgi, kā šo lielo līdzekļu izlietošana tiek plānota. Proti, vai tiek apzināts, kuri tilti, kuri pārvadi ir vissliktākajā stāvoklī, un vai mērķtiecīgi uz tiem šie līdzekļi tiek virzīti,” norādīja Korčagins.
Ar revīzijas secinājumiem VK plāno nākt klajā vasaras beigās. Līdzās Vanšu tiltam Rīgas dome šogad plāno sākt projektēt arī Gaisa un Zemitāna tilta un Zemgala gatves pārvada atjaunošanas darbus.
Arī tur būvdarbus sākt varētu 2023. gadā, bet pabeigt – 2025. gadā. Sagaidāms, ka tad notiks arī nākamās pašvaldību vēlēšanas.
