ĪSUMĀ:
- Vandāļi izbraukājuši lielāko kuršu pilskalnu – Veckuldīgas pilskalnu.
- Jau iepriekš pie pilskalna uzstādītas aizlieguma zīmes kāds nojaucis.
- Šobrīd aizlieguma zīmes ir atjaunotas.
- Vandaļi pilskalnā atstājuši dziļas rises.
- Pilskalns kultūras pieminekļu sarakstā iekļauts jau 1924. gadā.
- Kultūras mantojuma pārvalde neredz pamatu administratīvajai lietai.
- Pašvaldības policija turpmāk patrulēs pie pilskalna katru dienu.
Uz Veckuldīgas pilskalnu ved vairāki ceļi, bet tāds, kur var iebraukt ar lielāku transportlīdzekli, ir viens. Šī nav pirmā reize, kad domāts, kādu barjeru izveidot, lai tie, kas neapzinās savu nodarījumu vēsturei un pilskalnu izbraukā, te neiekļūtu.
"Iepriekšējos gadus ir bijuši uzstādītas zīmes un barjeras, bet tās kāds ir pamanījies vienmēr nojaukt. Šobrīd mēs esam atkal atjaunojuši," stāstīja Kuldīgas novada pašvaldības vides speciāliste Dace Jansone.
Vandaļi lielākos postījumus nodarījuši pilskalna vaļņa daļā, atstājot tur dziļas rises.
Veckuldīgas pilskalna kultūrslānis nav biezs. Te cilvēki dzīvojuši jau ap 11. gadsimtu, līdz centrs sāka veidoties tuvāk 13. gadsimta vidū celtajai vācu mūra pilij pie Ventas rumbas, kas ir aptuveni 3,5 kilometru no šīs vietas. Pilskalns glabā liecības par Kuldīgas pirmsākumiem un 2014. gadā tika atzīts par gada arheoloģisko pieminekli.
Kuldīgas novada muzeja pārstāve, arheoloģe Inna Rozentāle stāstīja, ka "par Latvijas teritorijas vēsturi, par vairāk nekā 85% vēstures, mēs varam spriest pēc tā saucamajiem lietiskajiem vēstures avotiem".
"Tās ir cilvēku atstātas pēdas, ko glabā zeme, tās ir senlietas, tās ir, piemēram, atstātās ēdiena atliekas, osteoloģiskais materiāls jeb kauli un daudzas citas lietas, ko pētnieki ar konkrētām zināšanām var izpētīt. Un šis kultūrslānis to visu glabā, un, tikko tas tiek pārrakts vai šajā gadījumā ar braucamrīku sapostīts, tas vairs nav atjaunojams, jo tā informācija ir pārjaukta un tā vairs nav pētāma," stāstīja Rozentāle.
Šis ir vislielākais kuršu pilskalns. Ziedu laikos apdzīvots bija ne vien tā plakums, bet arī līdzās izvietotā 1 hektāra lielā priekšpils un 9,5 hektāru lielā senpilsēta, veidojot nozīmīgu saimniecisko centru.
Pilskalns valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauts jau 1924. gadā. Te ir arī īpaši aizsargājamā dabas teritorija.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Kurzemes reģionālās nodaļas valsts inspektore Jana Mikuļska norādīja, ka, "ļoti rūpīgi izsverot gan postītāja nodarīto kaitējumu, gan arīdzan īpašnieka veiktos pasākumus, tomēr nonācām pie secinājuma, ka administratīvās lietas uzsākšanai šeit īsti pamata nav".
"Bet mēs esam vērsušies pie īpašnieka, pie pašvaldības, lai tiktu norobežota braukāšanas iespēja, lai tās izbraukātās rises tiktu sakoptas," norādīja Mikuļska.
Kuldīgas novada pašvaldības policijā uzsver, ka atbildība par šādu rīcību ir brīdinājums vai naudas sods no 30 līdz 350 eiro. Līdz šim objekts tika apsekots vairākas reizes nedēļā, bet tagad tas būs iekļauts ikdienas maršrutā.
"Braucam katru dienu līdz vietai, kur varam iebraukt. Ir atsevišķas reizes, kad inspektori ienāk ar kājām iekšā, tas ir noteikts viņiem, ka viņiem obligāti ir jāienāk, jāpaskatās, jo, ja ar automašīnu citur neiebrauks, kvadricikli, iespējams, var piebraukt arī no citas puses klāt," skaidroja Kuldīgas novada pašvaldības policijas priekšnieks Kaspars Šabāns.
Pēc Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes datiem pērn Latvijā uzsāktas administratīvās lietas par trīs pilskalnu bojāšanu.
