Latvijas luteriskā baznīca pieder pie konservatīvākām baznīcām, un tādu pasaulē esot daudz. Un uzskatu atšķirība no Eiropas baznīcām saistīta ar to, ka mēs tā īsti neesam bijuši Rietumu pasaules daļa un neesam pieņēmuši tās teoloģiskās izglītības virzienu, skaidro Vanags. Viņš gan nepiekrīt, ka baznīca Latvijā būtu atpalikusi savā ticības sfērā.
Arī Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas bīskape emerita Jāna Jēruma-Grīnberga norāda uz kontekstu, kādā attīstījušās Latvijas kristīgās konfesijas. Taču pašlaik Latvijā šis konteksts mainās.
Tam, ka kristietība Latvijā veidojusies konservatīvāka, piekrīt arī Latvijas Universitātes teoloģijas fakultātes dekāne Dace Balode. Viņa gan uzsver, ka Latvijā baznīca iestājas pret kaut ko, arī pret attīstību sabiedrībā un akadēmisko attīstību.
Latvijas luteriskās baznīcas arhibīskaps noliedz, ka baznīca cīnās pret Rietumu teoloģiju, bet gan pret to, ka tas obligāti būtu jāpieņem par savu pārliecību.
“Baznīca vairāk iestājas par tādu kā normalitāti sabiedrībā.
Par ģimeni, kur ir tēvs, māte un bērni, par vīriešu un sieviešu attiecībām. Par to normālo un dabisko, kas palīdzējis šai cilvēcei nodzīvot tūkstoš gadus,” skaidro Vanags.
Līdzīgi arī Romas katoļu baznīcas arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs šos procesus redz kā kādu vērtību glabāšanu, ko uzņēmusies baznīca.
Jau ziņots, ka jūnija sākumā Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīca (LELB) nolēma aizliegt sievietēm kļūt par mācītājām. Lielākā daļa jeb 77% LELB Sinodes jeb augstākās lēmējinstitūcijas dalībnieku atbalstīja baznīcas satversmes grozīšanu. Tajā līdz šim bija rakstīts, ka ordināciju var lūgt ikviens, kurš ir atbilstoši baznīcas kārtībai Dieva aicināts un sagatavots mācītāja amatam. Taču šobrīd satversmē nostiprināja principu, ka LELB ordinēs tikai vīriešus.
Savukārt Liepājas Krusta evanģēliski luteriskās baznīcas draudze šī aizlieguma dēļ nolēma izstāties no Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas un iestāties Latvijas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā ārpus Latvijas (LELBĀL).
