Nacionālā enciklopēdija būs īpašs veltījums Latvijai simtgadē. Enciklopēdijas elektroniskā versija darboties sāks 2018. gada 18. decembrī. Jau ir izveidota mājaslapa internetā enciklopedija.lv, tā vēl nav aktīvā, vien laika skaitītājs rāda, cik vēl atlicis līdz atvēršanas brīdim.
“Tas būs pirmais mazais solis. Laiks, kad ir sagatavota sistēma, izveidota elektroniskā platforma. Tā pa īstam darbs sāksies tikai nākamgad un turpmākajos gados,” atzīst Ščerbinskis.
Kā divus galvenos mērķus, veidojot enciklopēdiju, Ščerbinskis min zināšanas un iespēju šīs zināšanas iegūt latviešu valodā.
“Būs cilvēki, kas kādu iemeslu dēļ nepratīs labi svešvalodās, viņi varēs teju visu svarīgāko pasaulē uzzināt savā dzimtajā valodā. No otras puses, zinātnieki lietos jēdzienus, kuri varbūt nekad latviski nekad nav bijuši rakstīti. Kopā ar speciālistiem radīsim atbilstošu tulkojumu, pareizu uzvārdu rakstības formu. Tās ir svarīgas lietas,” skaidro Ščerbinskis.
Tāpat enciklopēdijas vadītājs ir pārliecināts, ka ir jādomā par latviešu valodas attīstību un enciklopēdijas izveide to sekmēs.
“Domājot ilgtermiņā par mūsu valodu ir jādomā, lai to piepildītu, to lietotu, lai valodai būtu svars un vērtība. Ja šajā valodā dzied un raksta dzejoļus un romānus, jābūt vismaz populārzinātniskai komunikācijai.
Tad valodai ir lielāka nozīme,” uzskata Ščerbinskis.
Stāstot par sevi, vēsturnieks bilst: “Man ir svarīga Latvija, latviešu kultūra un valoda, jo tā ir mana. Un tam manā sirdī vienmēr būs liela vieta.”
Topošā enciklopēdija būs resurs, kurā varēs atrast atbildes daudziem jautājumiem, tai nebūs hronoloģisku robežu, turklāt elektroniskā vide ļauj šo zināšanu krātuvi attīstīt nepārtraukti.
Ščerbinskis arī norāda, ka, veidojot un attīstot enciklopēdiju, jāseko līdzi arī izmaiņām elektroniskajā vidē, tehnoloģiju attīstībai. “Nevar pateikt, cik ilgi pastāvēs šāda elektroniskā vide un cik ilgi lietosim datorus,
puspajokam es atbildu, ka 150 gadi ir tas termiņš, cik ilgi nacionālā enciklopēdija pastāvēs,” bilst vēsturnieks.
Ikdienā enciklopēdijas redakcijā, kas atrodas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, strādā septiņi cilvēki, taču tās veidošanā ir iesaistīti simtiem dažādu nozaru speciālistu.
“Universāla enciklopēdija nevar būt lokāla, tajā būs aprakstītas lietas par visu pasauli. Nav pareizi norobežoties tikai ar Latviju. Mēs varam rakstīt par visu pasauli,” pārliecināts Ščerbinskis. “Zinātnes potenciāls, kāds ir Latvijā ir nenovērtēts, mums ir gudri un spējīgi cilvēki augstskolās, viņi jāizmanto, daudzi jau raksta mums.
Daļai sabiedrības būs pārsteigums, ka mums ir daudzās nozarēs speciālisti, labi speciālisti. Ir jāstrādā un ar laiku izveidosies pārliecinošs resurss, kuru varēs plaši izmantot.”
Nacionālā enciklopēdija būs ilgtermiņa resurss, jo tieši strādājot gudri ilgākā laika posmā, bet paredzot arī kādus tūlītējus labumus, ir iespējamas fundamentālas pārmaiņas. Ščerbinskis norāda, ka pēc šāda principa top arī enciklopēdija, domājot par ilgtermiņu, latviešu valodu un šī resursa radīšanu, kā arī domājot lietām, kuras varēs baudīt uzreiz pēc enciklopēdijas atvēršanas.
