Galvenās pretendentiem izvirzītās prasības ir nevainojama reputācija, augstākā izglītība ekonomikas, tiesību, vides vai dabas zinātņu jomā, vēlams maģistra grāds. Vismaz triju gadu nepārtraukta pieredze organizācijas vadītāja amatā vai citā vadošā amatā organizācijas vadītāja tiešā pakļautībā ar vismaz 40 padotajiem darbiniekiem, kas iegūta pēdējo 10 gadu laikā.
Tāpat pretendentiem jābūt guvušiem starptautisku un/vai starpresoru sadarbības pieredzi, veiksmīgu pārmaiņu vadības pieredzi, kā arī viņiem jābūt izpratnei vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas uzraudzības un kontroles nodrošināšanu. Komisija pārliecināsies, vai amata pretendentiem ir zināšanas un izpratne par valsts pārvaldes uzbūvi un darbības pamatprincipiem, administratīvo procesu un budžeta plānošanu. Pretendentiem jāpiemīt teicamām stratēģiskās plānošanas, sadarbības, komunikācijas un prezentācijas prasmēm, kā arī jāpārvalda angļu valoda.
Pretendentu atlase notiks trīs kārtās.
Pirmā kārta tiks uzsākta 12. martā, un tās laikā konkursa komisija izvērtēs iesniegtos dokumentus un pretendentu atbilstību obligātajām prasībām.
Konkursa otrajā kārtā pretendenti skaidros savu motivāciju un iepazīstinās ar savu vīziju par iestādes un valsts pārvaldes nākotni, kā arī atbildēs uz 10 jautājumiem par valsts pārvaldes uzbūvi un darbības pamatprincipiem, budžeta plānošanu, administratīvo procesu iestādē un iestādes darbības jomu.
Trešajā kārtā konkursa komisija izvērtēs pretendentu vadības kompetences. Balstoties uz gūto vērtējumu, kā arī uz visā konkursa gaitā novēroto, komisija noteiks, kurš no trešās kārtas dalībniekiem saņem visaugstāko vērtējumu kopumā. Ja būs nepieciešams, par šo pretendentu tiks apkopotas atsauksmes, kā arī veikta padziļināta reputācijas risku analīze.
Konkursa noslēgumā komisijas izvēlēto atbilstošāko pretendentu ieteiks vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram, kurš izlems, vai noteiktā pretendenta kandidatūru virzīt izskatīšanai Ministru kabinetā. Ja ministrs konkursa uzvarētāja kandidatūru virza izskatīšanai Ministru kabinetā un tur šī kandidatūra tiek apstiprināta, jaunais VVD ģenerāldirektors šajā amatā tiek iecelts uz 5 gadiem.
Konkursa uzvarētājs, ieņemot VVD ģenerāldirektora amatu, saņems mēnešalgu 2353 eiro apmērā. Par sasniegtiem darba rezultātiem atbilstoši valsts pārvaldē nodarbināto atlīdzības sistēmai būs iespējams saņemt arī atlīdzības mainīgo daļu. Tāpat šis amats paredz iespēju saņemt veselības apdrošināšanu, sociālās garantijas un iespēju piedalīties augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā.
Konkursa pretendentu vērtēšanas komisiju vada Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš. Komisiju veido: Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis, Vides konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Nodrošinājuma departamenta Personāla nodaļas vadītāja Jolanta Rauga. Pretendentu atlases procesā tiks aicināti piedalīties arī neatkarīgi novērotāji. Konkursa komisija sadarbosies arī ar drošības iestādēm.
KONTEKSTS:
Valsts vides dienesta vadītāja amats ir vakants pēc tam, kad dažas dienas pēc stāšanās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā Juris Pūce ("Attīstībai/Par") tikās ar toreizējo VVD vadītāju Ingu Koļegovu, un pēc sarunas tika paziņots, ka viņa atstās amatu.
Ministrs pauda, ka ar Koļegovu pārrunātas gan vēsturiskās, gan šī brīža situācijas un esot panākta abpusēja vienošanās. Savukārt Koļegova atklāja, ka viņai citas alternatīvas, kā vien pamest amatu, dotas netika.
Koļegova ir tikusi kritizēta gan saistībā ar VVD darbu, gan arī ar pilnīgas informācijas nenorādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā.
2016. gada septembrī Valsts ieņēmumus dienests (VID) atzina, ka Koļegova valsts amatpersonas deklarācijā nav norādījusi pilnīgu un patiesu informāciju par darījumiem lielā apmērā un ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes. Tolaik lietu arī nodeva izskatīšanai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).
Dažāda veida kritiku Koļegova saņēma arī pēc 2017. gada vasarā notikušā postošā ugunsgrēka Jūrmalas nelegālajā atkritumu glabātuvē, kur bija uzkrāti vairāk nekā 20 000 tonnu atkritumu. Policija pieļāva, ka notikusi ļaunprātīga dedzināšana, bet VVD uzskata - atkritumu dedzināšanas saistītas ar dienesta pastiprināto interesi par atkritumu biznesu un vēlmi to sakārtot.
Koļegova vides dienestu vadīja kopš 2012. gada.
