Stāsti

Brīvības ielas iedzīvotāji Daugavpilī gaida uzliekam asfaltu

Stāsti

Brīvības iela Dundagā: vieta, kur sastopas satiksme, cilvēki un daba

Lai stiprinātu ugunsdrošību Latvijā, brīvprātīgie ugunsdzēsēji cer uz valsts atbalstu

Valsts varētu atbalstīt brīvprātīgo ugunsdzēsēju apmācību un minimālo ekipējumu

Latvijā ir aptuveni 40 brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību. Ne visas arī aktīvi strādā, tomēr tās, kas to dara, ir liels ugunsdrošības atbalsts vietās, kur Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) depo ir tālu. Brīvprātīgie ugunsdzēsēji no valsts nesaņem nekādu finansējumu, un to darbība atkarīga no pašvaldību un ziedotāju labvēlības. VUGD sola nākamgad sākt izmēģinājuma projektu, kurā atsevišķas brīvprātīgo biedrības saņems finansiālu atbalstu.

Valmierā neliels pašvaldības atbalsts

Valmieras rajona Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība ir lielākā šāda biedrība Latvijā. Kā stāsta biedrības vadītājs Egīls Kaužēns, tā apvieno 12 brīvprātīgo komandas un katrā no tām ir seši cilvēki. Valmierā tehniskais nodrošinājums ir labs – no sadraudzības pilsētas Vācijā nonākusi viņu nolietotā tehnika, kas lauku apriņķos joprojām savu uzdevumu pilda labi.

Un tieši laukos brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem ir liela nozīme.

„Pieņemsim, [attālums līdz ugunsgrēka vietai] 20 kilometri, tad viņi pēc kādām 20 minūtēm ieradīsies. Bet, lai varētu kaut ko reāli palīdzēt, ir jābūt jau pirmajai tehnikai 15 minūtēs klāt. Un šo var nodrošināt brīvprātīgo ugunsdzēsēju komanda. Vietējā komanda, viņi zina jau, kas tas par cilvēku, pat bieži vien mājas plānojumu zina, kas kur atrodas. Tāpat tuvākās ūdens ņemšanas vietas, tuvākos ceļus. Tur ir daudzi plusi,” uzskata Kaužēns.

Valmieras brīvprātīgo biedrību pašlaik uztur no ziedojumiem. Lai pašiem nav jāmaksā ceļa nodoklis, visas automašīnas reģistrētas pagasta pārvaldē, kurā tās strādā. Tāpat pagasta pārvaldes finansē automašīnas uzturēšanu. Cita finansējuma nav.

„Protams, mēs visi atduramies pret vienu lietu, jo arī glābšanas dienests, būvējot savu koncepciju, vēlas lielāku finansējumu, līdz ar to mūsu piedāvājums jau ir kā apgrūtinājums vai traucēklis. Līdz ar to ļoti sarežģīti mums iet. Ir gan cilvēki, kas saprot, bet viss pret finansējumu atduras. Katrs grib to savu kumosiņu,” saka Kaužēns.

Jaunpilī iedzīvotāji ziedo

Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība ir arī Jaunpils novadā. To ap 2010. gadu izveidoja Māris Lagzdiņš. Viņš saka – arī viņiem šobrīd jāiztiek ar nelielu pašvaldības atbalstu – apkurināmu garāžu, kur turēt automašīnas, un iedzīvotāju ziedojumiem.

Jaunpils novada cilvēki saviem glābējiem uzticas un ziedo.

Pretējā gadījumā arī pie viņiem glābēji tik ātri, cik vēlētos, ne vienmēr var nokļūt, jo tuvākie Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo atrodas Tukumā un Dobelē.

„Ugunsdzēsība kā tāda ir valsts funkcija, un katram iedzīvotājam, maksājot nodokļus, daļa no nodokļiem aiziet valsts ugunsdzēsības, tā teikt, grāpītī. Un tagad ir situācija, ka tie mani ziedotāji, kas ziedo biedrībai, viņi maksā divreiz par vienu un to pašu, jo, nomaksājot valstij, viņi šo pakalpojumu nesaņem šā vai tā pilnvērtīgi,” uzskata Lagzdiņš.

Šogad Jaunpils brīvprātīgajiem bijuši 13 izsaukumi. Komandā ir arī viens profesionāls ugunsdzēsējs, kurš komandu ir apmācījis.

Lagzdiņš uzskata – apmācības būtu pirmais, kas brīvprātīgajiem nepieciešams.

„Neatkarīgi no tā, cik mēs veci esam un fiziski izturīgi. Jo ir labi, ka vispār ir kāds, kas skrien un dara. Un tad, kad apmācība jau ir veikta, sertifikācija izieta, tad var runāt arī par pārējo - finansējumu, atbildību un visu pārējo. Šobrīd mēs, biedrība, ja gribam, braucam. Un, ja aizbraucam, - kā mākam, tā maucam,” stāsta Lagzdiņš.

Brīvprātīgo kustība tālākos punktos

Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību apvienība pārstāv virkni brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību Latvijā. Tās valdes loceklis, arī Balvu brīvprātīgo biedrības vadītājs Māris Voicišs piedalās sarunās ar ministrijām un pašvaldībām, lai aizstāvētu brīvprātīgo intereses. Viņš saka – piemēram, Igaunijā ir sakārtota brīvprātīgo ugunsdzēsēju darbība, ir izveidots tīkls un lielu darba apjomu veic tieši viņi.

„Protams, ir vajadzīga apmācība, protams, ir vajadzīgs ekipējums, mašīna, tehniskās apskates un viss pārējais. Lai šo visu sakārtotu, atkal atnākam atpakaļ uz to pašu finansējumu. Teiksim, ir piemēri ārzemēs, kur ir tikai lielās pilsētās valsts dienesti. Mums pašreiz tā doma ir attālākie punkti, kur jau ir šīs komandas, un tad veidojam tīklu plašāk,” savu redzējumu atklāj Voicišs.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons Latvijas Radio pauž, ka atbalsta brīvprātīgo glābēju kustību. Tie ļoti labi veic preventīvās darbības, atgādina par ugunsdrošību. Tāpat ir atbalsts ugunsgrēkos. Arī VUGD atzīst, ka viens no problēmjautājumiem ir nespēja visur nokļūt tik ātri, cik vēlētos. Tie jau tagad strādā pēc visām iespējām un kapacitātes.

„Tāpēc mēs tieši šajās vietās arī redzam, ka būtu attīstāmas brīvprātīgo, pašvaldību vai pat uzņēmumu ugunsdzēsēju komandas,

kuras iesaistītos tieši ugunsgrēku dzēšanā tajās vietās, kur mūsu aizsniedzamība nav pietiekoši operatīva,” uzskata Eklons.

Tāpat VUGD šobrīd izstrādā Valsts ugunsdrošības attīstības koncepciju. Tajā sava loma atvēlēta arī brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem. Plānots, ka pilotprojektā pētīs brīvprātīgo glābēju darbību, nodrošinās ar apmācību un finansējumu.

„Tas, protams, ir ļoti, teikšu atklāti, nosacīts. Jā, tas nosegs apmācību, nosegs tekošos izdevumus gan par tehnikas izmantošanu, bet tas nebūs pietiekams finansējums, lai iepirktu, mašīnas, lielus ekipējumus.

Attiecīgi apmācība, minimālais nepieciešamais ekipējums, aprīkojums, lai viņi varētu veikt primārās darbības,” stāsta Kristaps Eklons.

Pilotprojektā plānots izvērtēt vairākus modeļus un tad saprast, pie kura pieturēties. Tikmēr Brīvprātīgo ugunsdzēsēju apvienība stāsta, ka šobrīd ir vēl vairākas brīvprātīgo biedrības, kuru transports ir ieziemots garāžā, bet līdz ar iespēju saņemt finansējumu tās varētu atsākt darbību.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti