ĪSUMĀ:
- No trešdienas Krievijas pilsoņi var uzsākt reģistrāciju valsts valodas pārbaudēm.
- Līdz šim to izdarījuši ap 200 cilvēkiem.
- VISC vērtēja, ka reģistrēšanās aktivitāte bijusi liela.
- No septembra vairāk nekā 20 000 Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu uzturēšanās atļaujas kļūs nederīgas.
- Nepilni 18 000 tās atjaunot varēs tikai pēc valodas eksāmena nokārtošanas.
- VISC eksaminēšanas procedūras uzsāktas raiti, bet PLMP pauž bažas par nepietiekamu iestādes kapacitāti.
No trešdienas Krievijas pilsoņi, kuriem līdz šī gada septembrim ir jāsniedz latviešu valodas prasmi apliecinoši dokumenti pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā saņemšanai, var uzsākt reģistrāciju valsts valodas pārbaudēm.
Kā norādīts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) mājaslapā, lai nodrošinātu valsts valodu prasmes pārbaudes norisi Krievijas pilsoņiem, ir izstrādāta atsevišķa kārtība, kā un kad pretendenti reģistrēsies pārbaudījumam.
Ņemot vērā potenciālo kārtotāju skaitu, reģistrēšanās pārbaudījumam plānota laika posmā no 1. februāra līdz 24. martam, savukārt pārbaudes norise plānota no 11. aprīļa līdz 31. jūlijam Rīgā, Daugavpilī un Liepājā.
VISC pārstāve Bērziņa Latvijas Radio norādīja, ka trešdienas pusdienlaikā aptuveni 200 Krievijas pilsoņu bija reģistrējušies valsts valodas pamatlīmeņa zināšanu pārbaudei. Aktivitāte esot liela, bilda Bērziņa: "Jā, protams, aktivitāte ir vērojama. Šobrīd ir reģistrēti ap 200 pieteikumu, 130 pieteikumi atnesti klātienē."
Lai reģistrētos valsts valodas prasmes pārbaudei, ir jāaizpilda iesnieguma veidlapa un tas jāiesniedz pa pastu, personīgi, savu ierašanos piesakot telefoniski vai elektroniskā dokumenta formā, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu.
Reģistrējoties pārbaudei, katram tiks piešķirts unikāls kods, un, sākot ar 27. martu, VISC tīmekļvietnē būs informācija par konkrētu pārbaudes laiku un vietu.
Lai labāk sagatavotos pārbaudei, VISC tīmekļvietnē atrodama pārbaudes programma katram no sešiem valodas prasmes līmeņiem un pakāpēm. Programmā ir formulētas prasības un uzdevumu paraugi katram līmenim un pakāpei.
Ja persona nenokārto pārbaudi nepieciešamajā valsts valodas līmenī un pakāpē, tā reģistrējas pārbaudei atkārtoti. Pārbaudi atkārtoti var kārtot ne agrāk kā vienu mēnesi pēc iepriekšējā lēmuma saņemšanas.
Par valsts valodas prasmes pārbaudi jāmaksā valsts nodeva 52 eiro apmērā. Nodevu maksā persona, kura nav Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis vai Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices pilsonis.
Valsts nodevu nemaksā personas, kas atbilst Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteiktam Ukrainas civiliedzīvotāju statusam. Tāpat no valsts nodevas samaksas ir atbrīvoti tie trešo valstu pilsoņi, kuriem Latvijā piešķirts trūcīgās vai maznodrošinātās personas statuss.
Ierodoties uz pārbaudi, personai būs jāuzrāda dokuments, kas apliecina šo statusu. Ja tiek konstatēts, ka persona neuzrāda minēto dokumentu un valsts nodevu nav samaksājusi, tad norises vadītājam ir tiesības neļaut kārtot pārbaudi.
Plānots, ka regulārās valsts valodas prasmes pārbaudes bezdarbniekiem, darba meklētājiem, Ukrainas civiliedzīvotājiem un citiem interesentiem atsāksies 2023. gada februāra otrajā pusē.
PMLP pauž bažas par iestādes kapacitāti
Vēl 13. Saeimas pieņemtos Imigrācijas likuma grozījumus, ar kuriem no 1. septembra kļūs nederīgas uzturēšanās atļaujas vairāk nekā 20 000 Latvijā dzīvojošo Krievijas Federācijas pilsoņu, pat valsts amatpersonas vērtē kā politisku pirmsvēlēšanu lēmumu. Nepilni 18 000 tās atjaunot varēs tikai pēc jau pieminētā valodas eksāmena nokārtošanas. Tas netiks prasīts tiem, kas jaunāki par 15 vai vecāki par 75 gadiem, vai arī ir ieguvuši izglītību latviešu valodā.
Viņi nav ieceļojuši Latvijā pēc Ukrainas kara sākuma, bet gan bijuši Latvijas nepilsoņi vai pat pilsoņi, un kaimiņvalsts pavalstniecību vairumā gadījumu pieņēmuši ekonomiskās motivācijas dzīti – jo tā ļāva aiziet pensijā ātrāk, nekā tas iespējams Latvijas pilsoņiem, atzina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) direktore Maira Roze.
"Visas šīs sievietes, kāpēc viņas ņēma šo pensiju? Tāpēc, ka joprojām Krievijā to joprojām varēja saņemt 55 gadu vecumā. Vienu brīdi varēja saņemt gan Latvijas, gan Krievijas pensiju, pēc tam tika pieņemts starpvalstu līgums. Viņas pašreiz ir vecumā no 60 līdz 70 gadiem," pauda Roze.
Ja VISC eksaminēšanas procedūras uzsāktas raiti, tad PLMP vadība gan paudusi bažas par nepietiekamu iestādes kapacitāti, kālab esot jau pieņemts lēmums dokumentus uzturēšanās atļauju atjaunošanai nepieņemt klātienē, bet tikai pa pastu un elektroniski. Vēl nav pārskatīts lēmums, ka no 1. maija Latvijā deklarētajiem Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kas sasnieguši 16 gadu vecumu, ir obligāta arī personas apliecība, tāpēc pie PMLP nodaļām šobrīd veidojas garas rindas.
Roze skaidroja: "Ja mums šobrīd ļoti īsā laikā iesniegtu 20 – 25 tūkstošus dokumentus vai arī neiesniegtu un būtu jāsaprot, vai viņiem pienākas termiņuzturēšanās atļauja vai ir jābrauc prom… Tas nav vienkārši ķeksīša jautājums. Ar tiem resursiem, kas mums ir šobrīd, mēs to izdarīt nevaram. Mums ir piešķirtas 48 štata vietas uz trīs gadiem, bet cilvēki vakancēm nepiesakās."
Iekšlietu ministrs Māris Kučinskis ("Apvienotais saraksts") ir Saeimas atbildīgajai komisijai iesniedzis priekšlikumu valodas pārbaudes Krievijas pilsoņiem veikt tad, kad tiem beidzas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, kas ir derīga piecus gadus, iesniegums varētu Saeimā tikt skatīts pēc divām nedēļām.
KONTEKSTS:
Imigrācijas likuma grozījumu dēļ tiem cilvēkiem, kas iepriekš bijuši Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi, bet pieņēmuši Krievijas pilsonību, prasība pēc valsts valodas zināšanām sarunvalodas līmenī ir obligāta. VISC jānodrošina procedūra arī tiem Krievijas pilsoņiem, kuriem valodas prasmes apliecība nepieciešama pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai. Tā kā tik liels eksāmena kārtotāju skaits viena gada laikā vēl nav bijis, sastādīts īpašs grafiks, lai visi, uz ko prasība attiecas, varētu paspēt eksāmenu nokārtot.
