Latvijas iedzīvotāju emigrācijas ietekmi uz valsts valodas pozīcijām nevaram ignorēt, īpaši ņemot vērā, ka šādos gadījumos ir daudz jaukto ģimeņu. „Domāju, tas pamatā ir atkarīgs no šo cilvēku lingvistiskās attieksmes – vai nu viņi grib šo valodu nodot [tālāk], vai negrib,” saka Baltiņš.
Valstij būtu jāveicina valsts valodai labvēlīgāka attieksme aizbraukušajās ģimenēs. Turklāt pastāv iespēja valodu apgūt tālmācībā, ar interneta palīdzību.
Tāpat būtiski būtu, ka valsts augstākās amatpersonas lietotu tikai latviešu valodu, jo tam esot ne tikai komunikatīva, bet arī simboliska nozīme. „Valsts var paust, nevis tikai sakot „tu dari”, bet arī rādot – to dara daudzi citi,” saka Baltiņš.
Kopumā gan 20 gadu laikā kopš Latvijas neatkarības atgūšanas latviešu valodas pozīcijas ir stiprinājušās, un cilvēku, kas to nezina, ir krietni mazāk.
