Iepriekš mazākumtautību skolu pedagogu prasmi runāt latviešu valodā Valsts valodas centrs pārbaudīja pirms trim gadiem – 2014./2015. mācību gadā. Toreiz centrs konstatēja ievērojamu pārkāpumu skaitu.
Tagad Valsts valodas centra inspektori skaidros, vai tolaik atklātie pārkāpumi ir novērsti un aizrādījumi ņemti vērā.
Valsts valodas centrā skaidroja, ka vērtēšanas kritēriji būs tādi paši kā iepriekš. Inspektori analizēs skolotāju progresu, salīdzinot rezultātus ar iepriekšējām pārbaudēm. Iestāde esot gatava spert soli pretī tiem pedagogiem, kas demonstrēs progresu un godprātīgu attieksmi pret profesionālajām prasībām.
Saskaņā ar likuma prasībām skolotājiem latviešu valoda jāzina otrajā augstākajā līmenī – C1.
Atkārtotas pārbaudes paredzētas, lai pārliecinātos par to, kas mainījies vairāku gadu laikā. “Mēs prognozējam, ka situācija ir uzlabojusies. Taču, lai nonāktu pie šī secinājuma, mums jāveic pārbaude. Gribu uzsvērt, ka tas nav nekas ārkārtējs,” norāda Valsts valodas centra direktora vietniece Ingrīda Bērziņa.
Tagad pārbaudes paredzēts sākt jau aprīlī un ilgs līdz brīdim, kad tiks pārbaudītas visas skolas. Plānots apmeklēt ap 70 skolu.
Centrs atzīst – par testu tam, kā mazākumtautību skolām sokas ar izglītošanu valsts valodā, kalpo tas, vai skolēni spēj iestāties un mācīties augstskolās un profesionālas izglītības iestādēs.
Rīgas Tehniskās koledžas pieredze liecina – jauniešiem jau šobrīd nav grūtību latviešu valodā apgūt vidusskolas priekšmetus un paralēli iegūt arī specialitāti. Te mācās 1800 jauniešu. Apmēram 40% audzēkņu ir krieviski runājoši.
Koledžas direktors Jānis Rozenblats stāsta, ka pēdējos divos gados gan vērojama tendence, ka uz profesionālo vidusskolu nāk nedaudz vairāk tādu skolēnu, kuriem ir lielākas grūtības sākt mācīties tikai latviešu valodā.
"Viņi valodu zina, bet kautrējas runāt, taču tas ir tikai laika jautājums un pats galvenais - attieksmes jautājums," spriež Rozenblats.
Latviešu un mazākumtautību skolu beidzēju skaits, kas iestājas Latvijas Universitātē (LU), ir apmēram vienāds.
"Mēs arī esam aptaujājuši tos studentus, kuri pirmajā kursā ir pametuši studijas. Diemžēl šāda problēma pastāv visā Latvijā, un mūsu praksē nav bijis gadījums, kad kāds gan oficiālās, gan neformālās sarunās par studiju pamešanas iemeslu minējis tieši valodas prasmi," atzīst LU prorektore Ina Druviete.
Viņa norāda, ka laba latviešu valodas prasme mazākumtautību skolēniem jau ir realitāte. Bet ir studijas, piemēram, jurisprudence, kur nepieciešama ļoti augsta līmeņa valodas prasme. Kur svarīgi apgūt ne vien terminoloģiju, bet arī izprast valodu visās stilistiskajās niansēs. Tāpēc pāreja uz mācībām latviešu valodā vidusskolās būšot liels ieguvums mazākumtautību skolu absolventiem.
KONTEKSTS:
Saeima 22.martā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pakāpenisku pāreju uz vispārējās vidējās izglītības ieguvi tikai latviešu valodā, procesu noslēdzot 2021./2022. mācību gadā.
Grozījumu skatīšanas laikā pret tiem notika vairāki protesti, bet vēlāk “Saskaņa” deputāti vērsās pie prezidenta ar lūgumu neizsludināt iecerētās izmaiņas. Tomēr prezidents izsludināja grozījumus.
Piedāvātās izmaiņas paredz, ka vispārējā izglītībā centralizētie eksāmeni 12.klasē tikai valsts valodā notiks jau no 2017./2018.mācību gada, bet pārējie valsts pārbaudījumi no 2018./2019.mācību gada. Savukārt 9.klašu beidzēji valsts pārbaudījumus tikai valsts valodā kārtos, sākot ar 2019./2020.mācību gadu.
Grozījumi Izglītības likumā paredz noteikt, ka 1.-6. klašu posmā mazākumtautību izglītības programmās mācību satura apguve valsts valodā tiek nodrošināta ne mazāk kā 50% apjomā, bet 7.-9. klašu posmā - ne mazāk kā 80% apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā.
Savukārt 10., 11. un 12.klašu skolēni no 2021./22.mācību gada visus mācību priekšmetus, izņemot svešvalodas, apgūs valsts valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).
