„Es pats nāku no Latgales, tur diezgan bieži var saskarties ar to, ka veikalos atbild krievu valodā, pat ja uzsāc sarunu latviešu valodā,” saka Artūrs Viļums.
Viņš strādā par tulku Valsts policijā Rēzeknē. Valsts valodas lietošanai viņš pievērš uzmanību arī ārpus darba, piemēram, ievērojis, ka restorānos ēdienkartēs ir daudz kļūdu. Artūrs sāka interesēties, kas tad to uzrauga, un tika līdz Valsts valodas centram, kas tieši tobrīd aicināja pieteikties sabiedriskos palīgus.
„Līdz ar to izlēmu, ka pamēģināšu būt viens no tiem, kas ne tikai sūdzas, bet arī kaut ko dara,” saka Arturs.
Tāpat kā pārējie 15 sabiedriskie palīgi Artūrs šo darbu dara brīvprātīgi, nesaņemot nekādu atlīdzību.
„Es izvēlējos pieteikties par sabiedrisko palīgu, jo es bieži dzirdu radio vai lasu informācijas līdzekļos cilvēkus nepareizi runājam, un es gribētu uzlabot latviešu valodas lietojuma pareizību un aizsargāt latviešu valodu,” skaidro tulkotāja, pašnodarbinātā Anitra.
Viņa bažījas, ka Latvijā veidojas divvalodība, tāpēc viņa vēloties palīdzēt aizstāvēt latviešu valodas lietotāju intereses un tiesības.
„Tā pirmā doma, pirmā vēlme bija kaut kā sasaistīt sevi, savu darbību ar valodas identitāti..” Tāda savukārt bija Vitas motivācija pieteikties.
„Man tā sajūta ir tāda, ka, ja man ir valsts apstiprināts pamatojums ieteikt kaut ko labot, kur es redzu, ka vajadzētu, man ir tā sajūta, ka man ir tiesības uzrakstīt gan mājaslapas administrācijai, gan veikala administrācijai, gan redzot uz ielas uzrakstu divās valodās, kam nevajadzētu būt, - ka man ir tiesības situāciju mainīt,” skaidro Vita.
Artūram sabiedriskā palīga apliecība ir pusgadu, kas ir visilgāk no Latvijas Radio uzrunātajiem brīvprātīgajiem valsts valodas kopējiem. Viņš ir no tā sauktā pirmā iesaukuma.
„Cenšos katru nedēļu atvēlēt divus trīs vakarus, lai izietu pa veikaliem, pievērstu ciešāku uzmanību, kā tiek izmantota latviešu valoda, vai vispār tiek ievērots Valsts valodas likums. Bieži vien cilvēki nesaprot, ko no viņiem vēlas. Bet vēlāk arī pasmaida un arī izlabo kļūdas. Piemēram, bieži vien restorānos uz tāfelītēm ir nepareizi uzrakstīts. Es palūdzu krītiņus, viņi paši izlabo,” stāsta Artūrs.
Viņš neslēpj, ka bijušas arī diezgan saspīlētas situācijas, bet viņa uzdevums ir rīkoties lietišķi un mierīgi.
„Gadās reizes, kad reaģē diezgan asi. Saka, ka mēs jau tā maksājam lielus nodokļus, bet jūs te nākat un kaut ko bakstāt. Es saku: mūsu darbs jau nav uzlikt sodu, bet vienkārši norādīt, ka tomēr, ja ir nepareizi lietots vārds vai garumzīme, tas arī rada negatīvu tēlu uzņēmumam vai veikalam, līdz ar to es palīdzu jums un arī visai sabiedrībai kopumā,” saka Artūrs.
Viņš priecājas, ja valsts valodas likuma pārkāpumus izdodas atrisināt ar sarunu, taču, ja pretī jāstājas ietiepīgākam veikala vai cita uzņēmuma pārzinim, kas ignorē ieteikumus, tad sabiedriskie palīgi ziņo Valsts valodas centram, un centrs sūta inspektorus pārbaudē.
Valsts valodas centra pārstāve Dzintra Skrūzmane stāsta, ka no sabiedriskajiem palīgiem sagaida, ka viņi, ieraugot, piemēram, kļūdainus uzrakstus informācijā sabiedriskās vietās, sniedz padomu, kā kļūdas labot.
Šāds sabiedriskā palīga darbs var palīdzēt valsts valodas stiprināšanā, un tas tiešām palīdz, uzsver Valsts valodas centra direktors, profesors Māris Baltiņš. Viņš piebilst - patiesībā cilvēki sabiedriskos palīgus uztver pozitīvi.
„Jebkurā gadījumā padoms, ieteikums, kas nāk no cita sabiedrības locekļa, vienmēr tiek un tiks uztverts mazāk piesardzīgi, draudzīgāk nekā tad, ja nāks no kādas kontrolējošas institūcijas. Daudzus šos jautājumus sabiedriskie palīgi var un spēj atrisināt bez kāda administratīva papildu sloga un bez arī, godīgi sakot, nepatīkamām emocijām gan no vienas, gan no otras puses,” norāda Baltiņš.
Valsts valodas centra vadītājs cer, ka sabiedrisko palīgu skaits augs līdz 100 vai 150, jo 16 visā valstī ir nenozīmīgs skaits. Centra vadītājs pieļauj - iespējams, daļa pieteikties gribētāju atturējās sūtīt pieteikumus, jo vispirms nogaidīja, kā klāsies tiem, kas jau sākuši. Sākumā cilvēki šim brīvprātīgajam darbam tikpat kā nepieteicās, jo bija ļoti augstas prasības, piemēram, jābūt maģistra grādam filoloģijā. Tās pēcāk centrs mazināja uz vienkārši – augstāko izglītību. Pietiekties iespējams joprojām.
