Plašāk testēšanā tiks izmantoti profesionālie antigēna testi, izņemot gadījumus, kad pacientiem, kuri pieder īpašām veselības riska grupām, ārsts nozīmēs SARS-CoV-2 vīrusa RNS noteikšanas testu jeb polimerāzes ķēdes reakciju.
Ārsts varēs nozīmēt valsts apmaksātu testu pacientiem ar Covid–19 saslimšanas pazīmēm, izvērtējot testa nepieciešamību un rezultātu nozīmi ārstēšanas procesā, kā arī pacientiem ar noteiktām veselības problēmām. Stacionāros valsts apmaksātu testu varēs veikt ikvienam pacientam, kurš uzņemts slimnīcā, saskaņā ar iestādes iekšējo kārtību, bet ilgstošas sociālās aprūpes centros klientiem ar Covid–19 pazīmēm.
Valsts apmaksāta Covid–19 pacientu kontaktpersonu testēšana tiks veikta tikai sociālās aprūpes centros un ārstniecības iestādēs, lai izsekotu inficētās personas un kontrolētu infekcijas izplatīšanos.
Valsts apmaksāts tests Covid–19 antivielu noteikšanai tiek veikts tikai ar ārsta nosūtījumu diagnostikas nolūkā pēc īpašām indikācijām.
Personas ar akūtas elpceļu infekcijas pazīmēm un Covid–19 pacientu kontaktpersonas joprojām var lietot paštestus Covid–19 infekcijas noteikšanai.
Jaunā testēšanas kārtība stājusies spēkā 22. novembrī un tādējādi paredz, ka pamatā testēšanai tiek izmantoti profesionālie antigēna testi, kurus veic medicīnas darbinieks ārstniecības iestādē vai laboratorijā, bet laboratoriskā izmeklēšana jeb SARS-CoV-2 vīrusa RNS noteikšanas tests tiks veikts noteiktos gadījumos.
Paredzēts, ka skrīninga testēšana pašlaik vairs nav jāveic, jo epidemioloģiskā situācija to neprasa, izņemot ārstniecības iestādes, kur darbinieku skrīnings var būt organizēts saskaņā ar iekšējo kārtību.
Speciālisti secina, ka šobrīd ambulatori lielākajā daļā gadījumu ar Covid–19 saslimušo aprūpe neatšķiras no ārstniecības citu augšējo elpceļu infekciju gadījumos, tādēļ katrā individuālā gadījumā ir jāizvērtē testa veikšanas lietderība. Saskaņā ar šī brīža epidemioloģiskajām indikācijām nav vajadzības veikt valsts apmaksātu testu Covid–19 infekcijas noteikšanai, ja nav slimības simptomu (izņemot īpašus gadījumus ārstniecības un sociālās aprūpes iestādēs, kas minētas iepriekš), tāpat arī gadījumā, ja cilvēks ir nesen pārslimojis Covid–19 un viņam vairs nav akūtu simptomu.
Galvenās rekomendācijas infekcijas izplatības risku mazināšanai personai ar elpceļu infekcijas slimības pazīmēm ir maksimāli izvairīties no sabiedrisku vietu apmeklēšanas, kontaktiem ar citiem cilvēkiem, bet, apmeklējot ārstniecības iestādi, aptieku u.tml. vietas, ja nepieciešams, jālieto FFP2 respirators, lai pasargātu citus cilvēkus no inficēšanās.
Uz pacientiem ar apstiprinātu Covid–19 infekciju joprojām attiecināmas izolācijas prasības.
Vienlaikus speciālisti turpina uzraudzīt epidemioloģisko situāciju un nepieciešamības gadījumā skrīninga testēšana var tikt atsākta.
KONTEKSTS:
Kopš 2020. gada pavasara Latvija līdz ar citām Eiropas valstīm piedzīvoja vairākus Covid-19 uzliesmojumus.
Pērnā gada nogalē bažas sāka radīt vīrusa omikrona paveida izplatība, un vēlāk piedzīvots būtisks saslimstības vilnis, vienlaikus situācijai slimnīcās saglabājoties stabilai. Situācijai uzlabojoties, no aprīļa atcelta lielākā daļa Covid-19 epidemioloģiskās drošības pasākumu.
Latvijā Covid-19 saslimstības zemākais punkts bija jūnija sākumā, bet pēc Jāņiem atsākās straujāks izplatības pieaugums. To saistīja ar cilvēku uzvedību un vīrusa jauna apakštipa izplatību. Augusta beigās tika ziņots, ka Covid-19 saslimstības pacēlums ir pagājis gan Eiropā, gan Latvijā. Septembra vidū bija vērojams saslimstības pieaugums, bet oktobra vidū saslimstība atkal samazinājās.
