Šobrīd valsts uzņēmumu kapitāldaļu turētāja pienākumus pilda ministrijas, taču valdība uzdevusi Pārresoru koordinācijas centram izstrādāt jaunu modeli, kurā uzņēmumu pārvaldību pārņemtu viena iestāde. Maijā valsts sekretāru sanāksmē apspriestajā ziņojumā paredzēts, ka centralizēt varētu deviņu valsts uzņēmumu pārvaldību, to skaitā arī “Latvijas Valsts meži”, “Latvenergo” un “Latvijas dzelzceļš”. Kapitāldaļu turētāja pienākumus pildītu jauns uzņēmums, kura vadītājus ieceltu Pārresoru koordinācijas centrs, kas atrodas Ministru prezidenta pakļautībā.
Ministrijām iebildumu pret reformu ir daudz. Neesot saprotams, ko uzņēmumu kapitāldaļu nodošana vienās rokās īsti dos. Turklāt nav arī skaidrs, kāda ietekme uz valsts uzņēmumu darbu paliktu ministrijām.
Kopsaucēju piektdien centās panākt Valsts kapitālsabiedrību pārvaldības koordinācijas padome, kuras locekļi ir ministriju valsts sekretāri. Tomēr
nolemts tikai iebildumus apkopot un turpināt diskusijas.
"Mēs uzskatām, ka mēs kā Ekonomikas ministrija ļoti labi pārvaldām mūsu pašu kapitālsabiedrības. Mēs tiešām gribētu redzēt ar praktiskiem piemēriem, ko šāda vieda reforma dos kā pienesumu. Piemēram, vai “Latvenergo” peļņa būs lielāka? Kādi citi praktiski uzlabojumi? Pašlaik mēs šādus praktiskus piemērus neredzam," skaidro Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis.
Līdzīgi iebildumi ir arī Satiksmes ministrijai. Tā ir kapitāldaļu turētāja četriem no deviņiem valsts uzņēmumiem, kuru pārvaldību Pārresoru koordinācijas centrs iesaka centralizēt.
"Pirmkārt, tas tiešām ir šis jautājums par to, kuras ir tās kapitālsabiedrības, ar kurām centralizācija tiek sākta? Kāpēc tās lielākās, finansiāli ietilpīgākās ir izvēlētas? Mūsu izpratnē pamatojums dokumentā nav skaidrots. Nav arī sniegts skaidrs definējums, kas uzlabojas pārvaldībā tieši no tā brīža, ja pārvaldība ir centralizēta," norāda Satiksmes ministrijas valsts sekretāre Ilonda Stepanova.
Reformas virzītājs Pārresoru koordinācijas centrs norāda, ka centralizācija samazinātu iespēju politiķiem valsts uzņēmumus ietekmēt. Tāpat būtu iespējams nodalīt, kuriem uzņēmumiem galvenais uzdevums ir pelnīt naudu un kuriem ir citi mērķi.
"Ir ļoti daudz iebildumu no dažādām institūcijām, tā kā tas nebūs ātrs process, bet mēs esam optimistiski, ka līdz gada beigām tam noteikti būtu jānonāk valdībā, un valdībai ir jāizšķiras. [..] Pat nepieņemot lēmumu par kaut kādām izmaiņām šajā politikā, arī tas ir lēmums, kurš arī ir akceptējams un ar kuru var strādāt," uzsver Pārresoru koordinācijas centra direktors Pēteris Vilks.
Kaut gan ziņojums šobrīd iesaka ik pēc pieciem gadiem pārvērtēt valsts līdzdalību uzņēmumos, Vilks uzsver, ka
reforma nekādā veidā neveicinātu valsts uzņēmumu pārdošanu. Mērķis esot ik pēc noteikta perioda valdības sēdē izvērtēt uzņēmuma darbību. Lai kliedētu bažas, centrs sola strīdīgo punktu koriģēt.
