Trīs bērnu tēvs Normunds raidījumam pastāstīja, ka viņam piederošajam minibusam ikgadējais nodoklis ir aptuveni 200 eiro un viņš cerēja uz nodokļa atvieglojumu, jo Normunda ģimene pēc likuma grozījumiem atbilst daudzbērnu ģimenes statusam.
Likumā iepriekš bija noteikts, ka daudzbērnu ģimene ir ģimene, kurā dzīvo vismaz trīs nepilngadīgie bērni. Saeima definīciju paplašināja, nosakot, ka par daudzbērnu ģimenes bērnu uzskatāma arī pilngadīga persona, kas nav sasniegusi 24 gadu vecumu, ja tā iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību.
Normunda ģimenē ir divi nepilngadīgi bērni un viens students.
“Es tā kā ierindojos daudzbērnu ģimenēs statusā. Bet savukārt Ceļu satiksmes drošības direkcijā izrādās drusku savādāka interpretācija par to, kas ir daudzbērnu ģimene…” pārliecinājās Normunds.
CSDD mājaslapā norādīts, ka transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa atvieglojums 50% apmērā pienākas personai, kurai ir trīs nepilngadīgi bērni vai vairāk, par vienu no tās īpašumā, turējumā vai valdījumā reģistrētu transportlīdzekli.
Normunda ģimenei, kurā viens no trim bērniem jau ir sasniedzis pilngadību, CSDD atlaidi nepiemēro.
“Pagājis pusgads, bet Ceļu satiksmes drošības direkcija tēlo, ka viņa ir beigta zivs un viņi neko nezina, ka ir kaut kādi likuma grozījumi, jo laikam viņiem nav izdevīgi tas, ka neienāk attiecīgas naudiņas,” sprieda Normunds.
CSDD savukārt raidījumam skaidroja, ka Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa likums neparedz atvieglojumu daudzbērnu ģimenei, bet gan personai, kurai pašai vai laulātajam ir trīs un vairāk nepilngadīgi bērni.
“Es domāju, ka tā situācija ir nepareiza un neatbilst faktiski šobrīd jumta likumam - bērnu tiesību aizsardzības likumam,” raidījumam pauda Saeimas deputāte Inga Bite (Latvijas Reģionu apvienība).
Laikā, kad likumā paredzēja atlaidi transportlīdzekļa nodoklim ģimenēm ar trīs bērniem, tika uzsvērts, ka šādā veidā plānots atbalstīt daudzbērnu ģimenes.
“Acīmredzot tā ir ministriju nolaidība, ka nav izskatīts vai nav pārskatīti visi pārējie regulējumi citos normatīvajos aktos. Un šobrīd ir viens normatīvais akts, iespējams, ir vēl kāds, es to šobrīd nezinu, kur ir palikusi vecā definīcija. Un, protams, ir jāmaina šī vecā definīcija..” uzsvēra Bite.
Bite skaidroja, ka “no juridiskās tehnikas viedokļa jaunākam likumam ir augstāks juridiskais spēks, tāpēc faktiski arī šobrīd būtu jāpiemēro bērnu tiesību aizsardzības likumā esošā definīcija, bet acīmredzot cilvēki, kuri strādā CSDD, šos principus tādā veidā nevēlas piemērot kaut kādu iemeslu dēļ”.
CSDD savā atbildes vēstulē gan norāda, ka Normundam ir visas tiesības vērsties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) un lūgt sev piemērot nodokļa atmaksu.
Problēmas ir arī ar citu atbalstu daudzērnu ģimenēm, piemēram, lai arī Sabiedrības integrācijas fonda izstrādātā "Latvijas Goda ģimenes apliecība "3+ Ģimenes karte"" paredz daudzbērnu ģimenēm atlaides aptuveni 100 dažādos uzņēmumos, valsts uzņēmumus pārstāv tikai muzeji.
Sabiedrības integrācijas fonda pārstāve Dace Rasa atzīst, ka fonds, protams, gribētu, “lai no uzņēmēju puses vai no valsts akciju sabiedrībām ir lielāka atsaucība, lai gan mēs ļoti labi saprotam arī to, ka, lai valsts uzņēmēji vai valsts sabiedrības piedāvātu daudzbērnu ģimenēm atlaides, ir jāveic nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos”.
Šī situācija kārtējo reizi pierāda, ka valsts politika - atbalstīsim bērnu dzimšanu Latvijā - ir tikai skaļš sauklis un reālā birokrātija to ātri vien noliek pie zemes, secina raidījums.
