Piekļūstamība ir salīdzinoši jauns vārds. Tā ir obligāta prasība valsts un pašvaldību iestādēm un drīz būs obligāta arī privātām interneta vietnēm. Taču obligāts nenozīmē arī faktiski piekļūstams. Kas ir piekļūstamība un kāpēc eksperts Latvijas interneta vietnēm no 10 ballēm dotu vien sešas, skaidro Latvijas Televīzija.
Baltais spieķis ir neatņemams ikdienas pavadonis Vladai Hmeļevskai. Viņas acis reaģē uz gaismu, taču redz mazāk par vienu procentu. Pielāgota vide palīdz Vladai orientēties ne vien istabā, bet arī virtuālajā telpā bez citu palīdzības. Piemēram, šobrīd Vlada datorā pārbauda, vai viņa var piekļūt sabiedrisko mediju portālam LSM.
"Šeit ir tāds lodziņš, ko var aizvērt. Tas netraucē, tas ir labi. Te ir gan Latvijas Radio, gan laika ziņas. Šeit var meklēt. Mēs tūliņ sameklēsim dienas ziņas," stāsta Vlada.
Visu, ko Vlada dara datorā, viņa paveic, neredzot pilnīgi neko. Paralēli angļu valodā darbojas balss asistents, kurš Vladai apraksta to, ko redzīgi cilvēki redz ekrānā.
"Es klausos katru linku katru atsauci, kā tas skan. Es vispār neizmantoju peli, bet man tas netraucē," skaidro Vlada.
"Šādā veidā mēs, neredzīgie cilvēki, darām praktiski visu internetā, ja tas ir piekļūstams. Daudz ko arī pērkam, interneta veikalos, bet ir tādi uzņēmumi, kuriem e-veikali nav piekļūstami, tad mēs nevaram tos izmantot, un tad mēs vienkārši neizmantojam šos veikalus."
Lai iepirktos, Vladai ir ļoti svarīgi noklausīties preču aprakstus. Viņa labprāt internetā pērk smaržas, bet, apģērba pirkšanai tomēr vairāk uzticas klātienē. Kā arī izmanto valsts un pašvaldību pakalpojumus. Vlada atturas ar atzīmi novērtēt pakalpojumu piekļūstamību, piebilstot, ka daudzām iestādēm ir kur tiekties, lai piekļūstamību uzlabotu.
Tikmēr digitālās piekļūstamības eksperts Pēteris Jurčenko norāda, ka katras iestādes vai uzņēmuma piekļūstamība jāvērtē individuāli. Bet kopumā Latvijā digitālajai piekļūstamībai viņš liktu sešinieku desmit ballu sistēmā.
"Noteikti varētu būt labāk, un Latvija šobrīd nevarētu būt kā paraugs piekļūstamībā Eiropas Savienībā."
"Nebūtu pareizi, ka pakalpojumus var lietot tikai cilvēki ar veiklākiem pirkstiem vai asāku prātu, bet vajadzētu tos pakalpojumus var lietot pilnīgi visi."
Jurčenko stāsta, ka piekļūstamība ietver vairāku faktoru kopumu. Tajā skaitā vienkāršotu teksta izvietojumu un iespēju palielināt burtu izmēru. Piekļūstamība ir arī subtitri video, kas ļauj saturu uztvert nedzirdīgiem cilvēkiem. Turklāt šo funkciju ikdienā lieto arī dzirdīgie, ja vēlas noskatīties video klusumā.
"Piekļūstamības ideja ir, ka tas ir būtiski dažiem, bet noderīgi visiem."
Piekļūstamība ir obligāta valsts un pašvaldību iestādēm jau vairākus gadus. Par nozari atbildīgajā ministrijā pārliecinājušies, ka arī valsts un pašvaldību sektorā joprojām ir atrodamas vietnes, kas nav piekļūstamas.
Vissliktākā situācija ir ar skolu mājaslapām. Ministrijā norāda, ka iestādes tiek izglītotas piekļūstamības jautājumos un pamazām uzlabo savas vietnes. Taču drīzumā piekļūstamības prasības būs obligātas arī privātajam sektoram.
"No 2025.gada šādas pašas prasības tiks attiecinātas arī uz komercsektora pakalpojumiem, piemēram, sabiedriskā pakalpojuma, sabiedriskā transporta biļešu iegāde, bankomātiem un tā tālāk," skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols.
Prasību pēc obligātas piekļūstamības nosaka Eiropas direktīva. Ar atsevišķiem izņēmumiem sākot no 2025. gada 28. jūnija direktīva būs jāievēro arī privātiem uzņēmumiem.
