Informācija par valsts amatpersonu statusā esošo valsts un pašvaldību institūciju darbinieku algām jau vairākus gadus tiek publiskota internetā. Tomēr uz lielāku atbildību Saeimas deputāti pagaidām nav gatavi. To apliecina ceturtdien, 22.oktobrī, notikušais balsojums par priekšlikumiem, kas bija iesniegti uz galīgajā lasījumā skatāmajiem grozījumiem Valsts pārvaldes iekārtas likumā.
Priekšlikumu autors – „Vienotības” deputāts Ints Dālderis – aizstāvēja ierosinājumu publiskot visu valsts un pašvaldību struktūrās strādājošo algas: “Izveidojusies diezgan dīvaina situācija – tiek publiskotas vienas daļas valsts nodarbināto algas, piemēram, civildienesta ierēdņu, policistu, ugunsdzēsēju, iepirkuma komisiju dalībnieku, kas ir valsts amatpersonas, algas. Bet netiek publiskotas, piemēram, zinātnieku, pašvaldību darbinieku vai skolotāju algas.”
Ideja par, piemēram, pedagogu atalgojuma publiskošanu ir apspriesta arī iepriekš. Dālderis norāda, ka patlaban, kad daļai pedagogu nākas rēķināties ar to, ka ziņas par viņu atalgojumu ir publiski pieejamas, veidojas absurda situācija: „Pedagogu, kuri ir valsts amatpersonas, algas tiek publiskotas katru mēnesi pasaules tīmeklī. Ja visa pasaule zina, ka, piemēram, pedagogs Raitis Rērihs 2014.gadā Talsu mūzikas skolā saņēmis 519 eiro, tad jāapsver, kādas morālas tiesības ir citiem kolēģiem pedagogiem argumentēt, ka privātā dzīve ir svarīgāka par sabiedrības kopējo lietu.
Juridiski vienlīdzības principam ir neatbilstoši, ja tikai valsts amatpersonu darbinieki ir publiskoti, bet valsts darbinieki – nē. Ar ko ir sliktāki valsts finansēti pētnieki, pašvaldību finansēti sētnieki?”
Dāldera priekšlikumus, kas paredzēja publiskot informāciju par visu publiskajā sektorā strādājošo atalgojuma apmēru, iepriekš bija noraidījusi arī par likuma sagatavošanu atbildīgā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija.
„Tiešām būtu jārunā par to – ja cilvēki saņem savu darba samaksu par nodokļu maksātāju līdzekļiem, dabīgi, šādai atskaitei ir jābūt. Jautājums ir par samērīgumu. Varbūt tiešām vajadzētu akcentēt amatpersonu un citu valsts dienestā strādājošo personu deklarācijas, gada deklarācijas, jo tur tiek atspoguļoti ne tikai ieņēmumi, bet arī izcili tērējumi. Varbūt vajag pastiprināt arī Valsts kontroles lomu šajā lietā. Bet, ja mēs mēģinām šo nopietno uzdevumu risināt ar tādiem, es teiktu, ne īpaši pārdomātiem, bet populistiskiem soļiem, diez vai tas ir atbalstāms kā sistēmas veidošanas metode,” tā noraidīšanas iemeslus Saeimas debatēs skaidroja tās priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (“Saskaņa”).
Jāatgādina, ka valsts amatpersonu atalgojuma publiskošana tika aizsākta pēc tā dēvētā Neo skandāla, kad Ilmārs Poikāns publiskoja ziņas, ko bija ieguvis, izmantojot nepilnības Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās.
