Valsts un pašvaldības var atteikt palīdzību katastrofās, ja cietuši daži cilvēki

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Decembra vidū Ekonomikas ministrija (EM) izstrādāja jaunus Ministru kabineta (MK) noteikumus par to, kādas pirmās nepieciešamības rūpniecības preces iedzīvotājiem paredzēts izsniegt valsts apdraudējuma gadījumā. Līdzīgi likumi nosaka arī to, kā iedzīvotāji tiks nodrošināti ar pārtiku, medikamentiem un cita veida palīdzību. Tomēr, ja ārkārtas situācijā cietuši tikai daži cilvēki, var gadīties, ka valsts vai pašvaldība palīdzību nesniegs.

Katru gadu katastrofās cieš ļoti daudz Latvijas iedzīvotāju. Katastrofas ir gan transporta avārijas un infekcijas slimību strauja izplatīšanās, gan bīstamu ķīmisko vielu noplūdes, ugunsgrēki un plūdi.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

2014.gada Ogres plūdos tika pārrauts dambis un appludinātas vairākas mājas. Tad izsludināja valsts mēroga ārkārtas situāciju.

Savā pieredzē dalās Ilze: “Man ir privātmāja, un blakus tai ir maza upīte, kura ietek Ogrē, lielajā upē, kas man arī ir blakus. Tad sākās plūdi, un mazajai upītei, kas man ir tieši pie mājām, vairs nebija, kur tecēt, un tā tas ūdens krājās. Tas ūdens bija tik tālu, ka tas bija arī istabās, pirmajā stāvā. Viss pagrabs bija ūdenī, viss pirmais stāvs bija ūdenī kādu diennakti.”

Katastrofu un dažādu apdraudējumu gadījumā valsts pienākums ir nodrošināt iedzīvotāju civilo aizsardzību, katrai institūcijai ir savs uzdevums.

“Valsts policija ir atbildīga par ceļu norobežošanu, apsardzi, perimetra ierobežošanu, mediķi sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību, mums [Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam] ir glābšanas darbi, ugunsgrēku dzēšana. Ja kaut kur notiek problēmas ar vidi, ierodas Valsts vides dienests,” stāsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Baltmanis.

Likumdošanā noteikts, ka pašvaldības uzdevums ir evakuēt un saskaitīt iedzīvotājus, vajadzības gadījumā tos uz laiku kaut kur izmitināt, parūpēties par ēdināšanu, sociālo aprūpi un medicīnisko palīdzību.

EM ir izstrādājusi arī jaunus MK noteikumus par to, kādas pirmās nepieciešamības rūpniecības preces iedzīvotājiem izsniegtu valsts apdraudējuma gadījumā. “Piemēram, bērniem ir bērnu ziepes, mitrās salvetes, barošanas pudelītes, segas - īstenībā viss, kas varētu būt svarīgs krīzes situācijā. Pieaugušajiem un pusaudžiem pirmkārt arī dažādas personīgās higiēnas preces, arī ziepes, zobu pastas un birstes, mitrās salvetes, segas. Pieaugušajiem ir arī krūzes, tējkarotes —  viss, kas nepieciešams ikdienā,” apgalvo ministrijas pārstāve Olga Bogdanova.

Tomēr Latvijā tāds ārkārtas stāvoklis, kurā valstij vai pašvaldībai būtu jānodrošina pārtika, apģērbs, medicīniskā un sociālā palīdzība un citi pakalpojumi, tiek izziņots ļoti reti. Ilze, kura cieta 2014.gada plūdos, toreiz saņēma kompensāciju: “Tajā gadā mums no pašvaldības puses bija kompensācija, bet tas bija tikai tāpēc, ka ūdens bija istabā. Citus gadus mums visu laiku ūdens ir bijis pagrabā, apkārt mājai, dārzā, bet tad nebija nekādas kompensācijas un vispār nekā.”

Ilze uzskata, ka palīdzību saņēma tikai tādēļ, ka plūdi kļuva par valsts mēroga ārkārtas situāciju.

Tātad - valsts vai pašvaldība palīdzēs tad, ja katastrofas postījumi būs ievērojami lielāki vai arī, ja tie skars lielu skaitu cilvēku. Ja katastrofa skars tikai tevi, var gadīties, ka sekas būs jānovērš pašam vai jālūdz līdzcilvēku palīdzība.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti