Aprīļa sākumā, veidojot raidījumu par amatpersonām, kuras soda par viņām pieejamo datu bāžu izmantošanu personīgām vajadzībām, vērsos Iedzīvotāju reģistrā. Gribēju zināt, kas savākts par mani. Atbilde satrauca.
- Rīgas dome ziņas vāc arī par cilvēka vecākiem un viņu dzimšanas datumiem
- Jau ieejot «e-Riga» sistēmā, tiek ievākts daudz datu
- Pārlieku lielo datu apjomu vāc veca sistēma, kuras nomaiņa norit lēni
- Datu valsts inspekcijā pārsteigums par Rīgā ievākto datu apjomu
- Par ievāktajiem datiem un to apjomu pārsteigti arī žurnālisti
- Datu aizsardzības likums nav ievērots gadiem; tagad tiek strēbta karsta putra
Datu vākšana notiek negausīgi
Personas dati ir jāsargā. Šī prasība pastāv jau 17 gadus, kopš spēkā ir Fizisko personu datu aizsardzības likums. Iestādes drīkst pieprasīt ziņas par iedzīvotāju, lai, piemēram, sniegtu viņam kādu pakalpojumu. Taču samērīgā apmērā. Aprīļa sākumā devos uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi.
Vislielākā interese par mani bijusi Rīgas domei. Lūk, ziņas, kuras tur par mani septembra vakarā vāktas: mans dzimšanas laiks, vieta, adrese, dzimums, ģimenes stāvoklis, personas statuss Iedzīvotāju reģistrā. Tautība, valstiskā piederība. Interesējušies par manu dzimto uzvārdu, personas kodu.
Tā pat vākusi ziņas par maniem vecākiem – viņu dzimšanas datumus un vietas. Personas kodus un statusus, vai viņi ir dzīvi, vai jau aizsaulē un informāciju par manu rīcībspēju.
Kāpēc Rīgas domei šādas ziņas par mani vajadzīgas? Manas attiecības ar šo pašvaldību ir neitrālas. Rīgā man pieder īpašums, par kuru es maksāju nodokli. Man ir suns, par kuru es arī maksāju nodokli. Vai nodokļu iekasēšanas gadījumā ir jāzina mana rīcībspēja un ziņas par vecākiem? Nē!
Datus daudz vāc, jo «e-riga» sajūgta ar PMLP
Likums saka, iestādei, kura vākusi ziņas, ir jāskaidro, kurš un kādā nolūkā tās ir savācis. Vērsos Rīgas domē.
Es lietoju portālu “e-riga”.
Izrādās, brīdī, kad es “ielogojos” “e-riga”, manas identitātes pārbaudīšanai tiek savākti tik apjomīgi dati.
Centra vadītāja Signe Plūmiņa atbildē norādīja – tagad, kopš spēkā ir jaunā regula, tikšot izvērtēts, kādi dati ir vajadzīgi.
Par datu aizsardzību atbildīgais centrs Rīgas pašvaldībā izveidots pirms apmēram diviem gadiem. Plūmiņa 15 gadus bija priekšniece Datu valsts inspekcijā. Iestāde atrodas Kongresu namā. Dodos turp.
Plūmiņas vadītā iestāde koordinē datu jautājumus pašvaldībā: informē, konsultē un uzrauga citas domes struktūras. Katrā domes struktūrā ir atbildīgais par datiem. Vēl ir departaments, kurš atbild par datu vākšanas un apstrādāšanas tehnisko pusi.
Pašvaldībai ir daudz funkciju. To veikšanai, piemēram, pabalstu piešķiršanai vai nodokļu iekasēšanai, vajadzīgi dažādi dati. Dome ir līgumi ar valsts datu bāzēm, kur informāciju smeļas.
Plūmiņa manu iesniegumu atceras. Prasu, kāpēc pašvaldībai nepieciešams tik daudz datu, lai tikai pārbaudītu manu identitāti, “logojoties” “e-riga” portālā? “Tur ir (..) jautājums, jo ir liels konteksts ar līgumu, kas ir ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP). Tas ir, pamatojoties uz līgumu. Es uzreiz varu teikt, ka kontekstā ar regulu un ne tikai, tas tiek caurskatīts,” saka Plūmiņa.
Līgumu ar Pilsonības un migrācijas pārvaldi par datu apmaiņu pašvaldība noslēdza apmēram pirms 10 gadiem.
CSDD, lai pārbaudītu ātruma pārkāpēja identitāti, kam pienākas sods, tik plašas ziņas nebija vajadzīgas. “Ja es eju uz iestādi ar iesniegumu, tad par pārmērīgu datu vākšanu uzskata pases kopēšanu. Vai šī nav pārmērīga datu vākšana?” jautāju Plūmiņai. Uz to viņa atsaka:
“Es kopumā varu teikt, ka situācija ar autorizāciju... Nav tā, ka šī problēma nav pamanīta. Viņa ir risināma, bet viņa nav risināma vienā dienā.
Cik man zināms no struktūras, kas slēdza līgumu, kas kārto tehnoloģiskās lietas, tad ir ne tikai viņu vēlme kaut ko mainīt, bet arī spēja kaut ko mainīt".
No sodiem par pārlieku lielu datu vākšanu nebaidās
Domē atzīst – dati tiek vākti pārmērīgi. Fizisko personu datu aizsardzības likums skaidri pasaka - cilvēka dati ir jāapstrādā tikai tādā apjomā, kāds nepieciešams konkrētajam mērķim.
Plūmiņa nezina, kāpēc pirms 10 gadiem, kad iepriekš minētais likums jau bija spēkā, uzskatīja, ka identitātes pārbaudei ir jāsavāc tik plašas ziņas.
Tas man jāprasot citai domes struktūrai. Proti, informācijas tehnoloģiju centram. Dodos uz turieni. Ēkā, kurā agrāk atradās Rīgas modes, 10.stāvs. Centru jau 16 gadus vada Ēriks Zēģelis.
Informācijas tehnoloģiju centra vadītājam izstāstu savu vajadzību. Viņš skaidrojumu sāk ar atskatu vēsturē. “Jāskatās uz tehnoloģiju attīstību kā tādu. Šāda datu apmaiņa notiek sen. Tā ir saistīta ar valsts un pašvaldību datu apmaiņu, sākt kaut ko tehnoloģiski risināt, lai nebūtu jādzenā papīri un jādzenā cilvēki,” norāda Zēģelis.
“Tas sācies ap to pašu laiku, kad iedzīvotāju deklarēšanās. Tātad pirms apmēram 15 gadiem. Lai atteiktos no saziņas papīra formātā, ieviesta elektroniska datu apmaiņa starp pašvaldībām un dažādām valsts iestādēm. Tur nebija nekādi noteikumi attiecībā par to, kādi dati ir vajadzīgi apmainīties, kādiem mērķiem. Bija nepieciešams vienu kaudzi ar datiem nosūtīt viņiem, un viņi sūtīja mums,” klāsta Zēģelis.
Pārjautāju, vai esmu Zēģeli sapratusi pareizi: “Tātad neatkarīgi no tā, kāds man ir kontakts ar Rīgas domi, jūs vienmēr vācat šādus datus?” Viņš atbildēja: “Jā, mēs šādi sākām. Tagad jau divus gadus, kad sākās personas datu apstrāde, abās pusēs, gan valsts, gan pašvaldības pusēs sāka veidot komplektus.”
Datu komplektus veido, piesaistot konkrētai vajadzībai. Piemēram, jūs prasāt domei pabalstu. Lai to piešķirtu, pašvaldībai jāievāc konkrētas ziņas. Jāpārliecinās, vai uz tādu varat pretendēt. Izmaiņas notiekot lēni, sistēmas jāmaina gan pašvaldības, gan valsts iestāžu pusē.
“Es to saprotu, bet šis komplekts ir vākts, lai pārbaudītu manu identitāti.
“Vai jūs nevarat savādāk, jums obligāti vajag datus par maniem vecākiem, datus par manu rīcībspēju? “ jautāju, un skan atbilde: “Nav komplekts nomainīts! Neesam vēl tik tālu attīstījušies.”
Sistēmu pārbūve sākta pirms diviem gadiem. Tas esot pārāk īss laika sprīdis, lai visu pārtaisītu. Bet darbs notiekot, mierina Zēģelis. Jautāju, vai tikmēr, kamēr notiek pārmaiņas, iestāde nebaidās no sodiem par pārmērīgu datu vākšanu. Tas neesot Zēģeļa vadītās struktūrvienības jautājums.
Domes darbinieki redz vairāk datu, nekā vajadzīgs, taču tā neesot problēma
Domes vākto informāciju rādu Datu valsts inspekcijas vadītājas vietniecei Lāsmai Dilbai. Izsaku bažas par pārmērīgu datu vākšanu. “Šeit izskatās, ka ir principā gandrīz viss, izņemot bērnus un laulātā ziņas. Jā, ļoti plašs apjoms,” norāda Dilba. “Es arī pieļauju, ka šādā gadījumā tā ir pārmērīga.
Mērķis, pieslēdzoties e-pakalpojumam, kā viņi saka, ir personas identifikācija. Viss šis datu apjoms ne tuvu nav tāds, kas palīdzētu identificēt,”
viņa saka.
Speciāliste saka, ka arī lieto “e-riga” portālu. Tāpat kā es, autorizējas tajā, izmantojot internetbanku. “Esmu pārsteigta, ka viņiem būtu jāzina arī vecāku dzimšanas datumi un vārdi,” neslēpj Dilba.
Protams, pašvaldībai savu funkciju izpildīšanai ir nepieciešami dažādi dati. Bet tas nenozīmē, ka visu komplektu izmantošana jebkurā situācijā ir pieļaujama. Pat ja tā ir programmatūras vaina, Dilba saka, tas nav iemesls pārkāpt likumu.
“Jebkurā gadījumā es gribētu teikt, ka tas nekādā veidā nevarētu ietekmēt datu subjekta tiesības un jāiet uz to, lai dati apstrādātos adekvātā līmenī un adekvātā apjomā,” uzsver speciāliste.
Datu valsts inspekcija pirms pusgada veikusi pārbaudes pašvaldībās. Rīgā konstatēts – visa pašvaldībai pieejamā informācija bijusi pieejama visiem darbiniekiem. Neatkarīgi no funkcijām, kuras tie veic. Inspekcija aicinājusi šo pārkāpumu novērst.
Par tehnoloģijām atbildīgais Zēģelis neliedzas, ir bijuši gadījumi, kad darbinieki redz vairāk, nekā tiem vajadzētu.
Šo ķibeli viņi paši varot novērst, bet to par problēmu Zēģels nesauc. “Ja redz kaut ko pa daudz, es nedomāju, ka viņi to izmanto kaut kādām tur mahinācijām vai ļaunprātībām. Tas ir kaut kāds ieradums, viņi to uztver kā normālu parādību,” norāda Zēģelis.
Pašvaldībā ir divi cilvēki, kuri var pārbaudīt, kurš darbinieks kādu informāciju ir vācis un vai darījis to pamatoti. Pārkāpumi neesot atklāti.
10 reizes interesējas par rīcībspēju
Iepriekšējais “Īstenības izteiksmes” stāsts par nepamatotu datu bāžu izmantošanu sacēla vētru sabiedrībā. Cilvēki interesējās, kā viņi var uzzināt, kādi dati ir vākti un kurš to darījis. Iesniegumus rakstīja arī daudzi mani kolēģi. Lielākā daļa atbildes vēl gaida, jo interesentu pieplūduma dēļ PMLP ar visiem iesniegumiem netiek galā.
Latvijas Televīzijas žurnāliste Liene Barisa-Sarmule taujāja datus par pieciem gadiem. Kuras iestādes figurē viņas “excel” tabulā? “Absolūtais vairums ir Rīgas dome. Tā par manu rīcībspēju, par manu gimenes stāvokli par manu tautību, valstisko piederību, arī vecākiem interesējas nepārtraukti,” saka Barisa-Sermule. “Es saskaitīju, ka bija kādas 10 reizes, kad arī rīcībspēja, citi dati vēl vairāk. Vienreiz par rīcībspēju bija ari Valsts ieņēmumu dienests interesējies. Vēl viena iestāde, kur es nevaru saprast, bija Ekonomikas ministrija. Un Izglītības un zinātnes ministrija arī regulāri par mani kaut kādus datus skatās. Nezinu, varbūt ir loģisks izskaidrojums, esmu kādreiz mācījusies,” stāsta žurnāliste.
Arī manam kolēģim Viktoram Pupikam bija svarīgi noskaidrot, kas par viņu interesējies. Viņš ir Ziņu dienesta producents. Par viņu datus vākušas vairākas iestādes - Valsts ieņēmumu dienests, kas Viktoru neesot pārsteidzis, Zemes grāmata, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra un PMLP, jo mainījis pasi.
“Kas mani pārsteidza? Tās bija divas lietas. Ekonomikas ministrija, šobrīd es nezinu, kas ir iemesli. Un otrs ir Studiju un zinātnes administrācija,”
viņš norāda.
Tā ir iestāde, kas saistīta ar studiju un studējošo kredītiem. Bet Viktoram tie ir sen nomaksāti. “Man kredītu nav. Bija līdz 2007.gadam, tad, kad ir pagājuši 11 gadi, skatīties datus par manu ģimenes stāvokli un citiem jautājumiem man liekas īpatnēji,” stāsta Pupiks.
Abi rakstīs iesniegumus, lai skaidrotu, vai iestādēm bijis pamats šādus datus vākt.
“Kā man šādā situācija būtu jārīkojas?” jautāju Rīgas domē par datu aizsardzību atbildīgajai Plūmiņai. Viņa atsaka: “Es uzskatu, ka ir jārīkojas! Ir jāinteresējas, tiešām. Jo bieži ir tā, ka tas ir labs signāls pārbaudīt iemeslus, kas tur ir bijis un vai ir bijis”.
Plūmiņa pati arī ir šādu informāciju prasījusi.
“Es arī esmu prasījusi datus no Iedzīvotāju reģistra. Bija interesanti? Ļoti!” neslēpj Plūmiņa.
Ko man tagad darīt? ''Jūs varat rakstīt mums iesniegumu, pievienot šo vēstuli, norādīt, ka jūsuprāt, ir notikusi pārmērīga datu apstrāde, tas būtu pamats, lai mēs veiktu pārbaudi.''
Iesniegumu uzrakstu. Atbilde būs mēneša laikā.
Likvidē krūzītes ar bērnu vārdiem, taču uz pārmērīgu datu vākšanu piever acis
Šīs epopejas sakarā esmu domājusi, vai mani uztrauc tas, ka kāds lūrējis manos datos vai vienkārši pārcenties, savācot pārāk daudz? Jā, uztrauc. Informācija ir liela vērtība. Tiem, kuriem ir tai pieeja, pret šo vērtību būtu jāizturas tā, kā to prasa likums.
Taču manis atklātais ļauj secināt -
iestādes gadiem ilgi nav ievērojušas likumu par datu aizsardzību. Tagad, bubuļa – jaunās datu regulas sakarā – baidoties no soda, strebj karstu putru.
Piekritīšu kolēģes Barisas-Sermules teiktajam – iestādes slimīgi steidz likvidēt bērnudārzos krūzītes ar bērnu vārdiem vai uzrakstus uz skapīšiem. Bet tur, kur dati tiek acīm redzami pārmērīgi vākti jau gadiem, problēmu nesaskata vai nesteidz labot.
Jautāju Zēģelim, vai viņu uztrauc pārmērīga datu vākšana valsts un pašvaldības iestādēs. Viņš saka, ka nē. Viņu uztrauc tas, ko par cilvēku var uzzināt sociālajos tīklos. Taču to lietošana ir katra paša izvēle. Savukārt atteikties izpaust datus par sevi valstij nevar.
