Pusdiena

Partijas vēlēšanu izdevumos nav norādījušas 80 tūkstošus eiro

Pusdiena

Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna māsa apmeklēs Phjončhanas olimpisko spēļu atklāšanu

Valsts šogad apmaksā psiholoģisku un garīgu palīdzību neizārstējami slimo bērnu vecākiem

Valsts šogad apmaksā psiholoģisko palīdzību neārstējami slimo bērnu vecākiem

No šī gada bezmaksas paliatīvā aprūpe bērniem pieejama visā Latvijas teritorijā, un tāpat plānots izveidot pirmo multifunkcionālo bērnu hospisa centru Latvijā.

ĪSUMĀ:

  • Vecāku atbalstam valsts atvēlēja 500 000 eiro.
  • Līdz šim valsts palīdzību sniedza tikai Rīgā, reģionos tam vāca ziedojumus.
  • Tagad speciālisti varēs palīdzēt arī bērna mājās.
  • Piecu gadu laikā cer arī uzbūvēt bērnu hospisa centru.
  • Biedrība lēš – Latvijā ir 600 līdz 700 neizārstējamu bērnu.

Medicīnisko paliatīvo aprūpi bērniem Latvijā līdz šim nodrošināja valsts sociālās aprūpes centri, Bērnu slimnīca un Liepājas reģionālā slimnīca. Bezmaksas psiholoģiskā un garīgā palīdzība smagi slimo bērnu vecākiem gan bijusi pieejama vienīgi Rīgā.

Lai saņemtu sociālā darbinieka, terapeita un kapelāna atbalstu bērna nāves brīdī un citos krīzes momentos, ģimenes reģionos līdz šim paļāvās uz līdzcilvēku ziedojumiem.

Šogad situācija mainījusies, un valsts šiem mērķiem novirzījusi pusmiljonu eiro.

Bērnu paliatīvās aprūpes biedrības vadītāja Anda Jansone pastāstīja, ka būs pieejama  valsts finansēta psihosociālā rehabilitācija, “kas sevī ietver komandas sastāvā esošo sociālā darbinieka un kapelāna darba apmaksu, kā arī ceļa izdevumus”.

“Šinī brīdī es varu teikt, ka beidzot ir sakārtota šī sadaļa un tā ir valsts finansēta,” uzsvēra Jansone.

Līdz ar to speciālisti nepieciešamības gadījumā pakalpojumus sniegs arī bērna dzīvesvietā.

Tuvāko piecu gadu laikā iecerēts uzbūvēt bērnu paliatīvās aprūpes jeb hospisa centru, kur bērnam tiktu nodrošināta gan ģimeniskā vide, gan medicīniskā aprūpe. Vide, kas maksimāli līdzinās mājām. Tāpat šādos centros bērnus varētu ievietot īslaicīgi, lai vecāki atgrieztos darba tirgū un nepieņemtu lēmumu par atteikšanos no bērna.

Paliatīvajā aprūpē esošo bērnu vecāku pārstāve Ilze Petrovska stāstīja, ka “ir ģimenes, kas ir pieņēmušas lēmumu, iespējams, no bērniņa atteikties, bet tā nav tendence”.

“Tā noteikti nav tendence, jo man zināmās ģimenes, kas arī vecāku iniciatīvas grupā darbojas, bērniņu ir paturējušas. Tas nebūtu iespējams daudzās situācijās tieši bez garīgo speciālistu atbalsta. Bērniņš prasa nevis vairāk uzmanības, bet pārsvarā gadījumu 24 stundas pastāvīgi,” norādīja Petrovska.

Ačgārnību, ka valsts, no vienas puses, vēlas atteikties no bērnu institucionālās aprūpes, bet, no otras puses, valsts bērnunamos pamatā uzturas bērni, kuriem ir dažādas pataloģijas, uzsvēra arī labklājības ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”).

Institucionālā aprūpē pamatā domāts par sāpju un simptomu mazināšanu, taču cieņpilnu dzīvi šiem bērniem iespējams nodrošināt,  vien iesaistoties sabiedrībai.

“Bērnam ir tiesības, un valstij un sabiedrībai ir pienākums nodrošināt to, ka bērnam jebkurā savas dzīves posmā ir jābūt ģimenē,” sacīja ministrs,

“Ja ģimenē piedzimst bērns ar slimībām, ar īpašām vajadzībām, tad pirmais ieteikums ir - atstājiet valstij, atstājiet institūcijai. Labklājības ministrijas uzstādījums ir, ka pēc iespējas vairāk funkciju ir jānodod nevalstiskajam sektoram, jo tikai nevalstiskais sektors var nodrošināt kvalitatīvu, motivētu pakalpojumu,” skaidroja ministrs.

Bērnu paliatīvās aprūpes biedrībā lēš, ka smagi slimo un neizārstējamo bērnu skaits Latvijā svārstās ap sešiem līdz septiņiem simtiem bērnu.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt