Nepārliecina Saeimas izvērtējums
Satversmes tiesa uzsver – ja atkārtoti tika iecerēts pamattiesību ierobežojums, kuru jau vērtējusi Satversmes tiesa, tad šim ierobežojumam jābūt paša likumdevēja pienācīgi izvērtētam un pamatotam. Tomēr no diskusijām, kas notikušas apstrīdēto normu izstrādes laikā, neesot izsecināms pamatojums tam, kādēļ šajos ekonomiskajos un tiesiskajos apstākļos apstrīdētajās normās bija nepieciešams noteikt tieši šādu piespiedu nomas maksas regulējumu.
No apstrīdēto normu pieņemšanas materiāliem Satversmes tiesa neguva apstiprinājumu tam, ka Saeima būtu pienācīgi izvērtējusi pamattiesību ierobežojuma ietekmi uz zemes īpašnieku stāvokli
un pamatojusi to, ka iecerētais risinājums atbilst Satversmes tiesas judikatūrai.
Turklāt likumdevēja rīcībā neesot bijis pienācīgas analīzes un pamatojuma par iecerētā zemes īpašnieku īpašuma tiesību ierobežojuma satversmību kontekstā ar Satversmes tiesas judikatūru piespiedu nomas jautājumos. Tādējādi apstrīdētās normas nav uzskatāmas par pieņemtām pienācīgā kārtībā, norāda Satversmes tiesa.
Tā kā Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 105.pantam par tiesībām uz īpašumu, tāpēc tā nevērtēja atbilstību Satversmes 1.pantam, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.
Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele medijiem skaidroja – aizskarot kādas sabiedrības daļas, šajā gadījumā zemes īpašnieku pamattiesības, jābūt kārtīgai situācijas analīzei un pamatojumam, kādēļ konkrētais risinājums ir labākais iespējamais.
“Tiesa nepasaka, vai 5%, 4%, 3% ir labi vai slikti. Šis spriedums pasaka to, ka šādā gadījumā, kas ir pietiekami unikāls, kur ir vairāki spriedumi, likumdevējam ir īpaša atbildība. Mēs nevaram secināt, ka tas process, kurā likumdevējs nonāca līdz šiem grozījumiem, vieš sabiedrībā pārliecību par to, ka visas idejas ir izanalizētas. Un Satversmes tiesa nevarēja saskatīt, ka tādā veidā radot regulējumu, tas viestu uzticību likumdošanas procesam valstī kā tam vajadzētu būt tiesiskā, demokrātiskā valstī,” norādīja Ziemele.
Dod laiku sakārtot jautājumu
Līdz ar Satversmes tiesas spriedumu Saeimas pieņemtās normas zaudēs spēku 2019.gada 1.maijā. Tas nozīmē, ka vēl visu šo gadu piespiedu zemes nomas maksa būs 5% no zemes kadastrālās vērtības, bet no nākamā gada janvāra, kā to paredz apstrīdētais likums – jau 4%.
Ziemele medijiem skaidroja, ka
Satversmes tiesa iedevusi laiku Saeimai jautājuma sakārtošanai, jo tiesas funkcija ir neradīt papildu spriedzi sabiedrībā.
Tiesa norāda – tieši likumdevējam, ievērojot Satversmes tiesas judikatūru, jārod tāds konkrētās situācijas risinājums, kura izstrādes gaitā būtu pienācīgi izvērtēti iespējamie pamattiesību ierobežojumi un ar kuru tiktu taisnīgi līdzsvarotas zemes īpašnieku un daudzdzīvokļu māju īpašnieku tiesības. Minētā risinājuma izstrādāšanai nepieciešams saprātīgs laika posms.
ST spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas ir stājies spēkā tā pasludināšanas brīdī.
Zemes īpašnieki, lai arī spriedumu kopumā vērtē atzinīgi, šo lēmumu kritizē. "Es nedomāju, ka ST vajadzēja dot Saeimai tik ilgu laiku un tik milzīgu pretimnākšanu," sacīja zemes īpašnieku pārstāvis Normunds Šlitke.
Atsaucoties uz starpvalstu līgumiem par investīciju aizsardzību, zemes īpašnieku pārstāvis sola arī konsultēties ar saviem ārvalstu klientiem. "Lai mani klienti domā, vai viņi spēs šo laiku paciest vai nespēs (..) viņiem ir konkrēti noteikts, kurā tiesā jāvēršas, tas jau vairs nav Latvijas tiesās tad par zaudējumu piedziņu," sacīja Šlitke.
Bet dzīvokļu īpašnieki, kuri pēc būtības ir patiesie zaudētāji šajā lietā, kritizē likumdevēju. "Liels akmens uz mūsu Saeimu, jo mūsu Saeima pieņem likumus un neizpēta problēmu un pēc tam ST kā skolotājs visas problēmas no jauna izpēta un mēģinās kaut ko atrisināt," kritiska ir dzīvokļa īpašniece Aļona Čistjakova.
Problēmu risinās saknē
Jau nākamnedēļ Saeima varētu skatīt citu likumprojektu, kas būtu pirmais solis ceļā uz piespiedu dalītā īpašuma attiecību pilnīgu izbeigšanas. Tas dos iespēju dzīvokļu īpašniekiem atpirkt zemi zem daudzdzīvokļu ēkas par tās kadastrālo vērtību, neatkarīgi – vai zemes īpašnieks vēlēsies to pārdot vai ne.
"Tiks piedāvāts tas, ka iedzīvotāji ar savu balsojumu nolemj to, ka viņi šo procesu uzsāk. Tālāk ir zināmas procedūras, kas būs jāiziet ar pašvaldību un Valsts zemes dienestu,
lai noskaidrotu cenu un izpērkamo zemi, un pēc tam, iesaistoties valsts atbalstam, kas nosegs gan administratīvās izmaksas, gan piedāvājot atbalsta mehānismu šī darījuma norisei, iedzīvotājiem būs iespēja izpirkt. Bet šeit jāvērš uzmanība uz vienu nopietnu niansi, ka likumprojekta mērķis un viss gars ir izstrādāts tā, lai šis te maksājums, ko viņi maksā, samazinātos uz pusi no tā, ko viņi maksā šobrīd," teica Saeimas deputāts Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība).
KONTEKSTS:
Līdzīgs strīds jau teju pirms desmit gadiem bija nonācis Satversmes tiesā. Par spīti neveiksmīgajam mēģinājumam samazināt piespiedu zemes nomas maksas apmēru 2009.gadā pērn Saeima par šo jautājumu lēma atkārtoti.
Saeima 2017.gada jūnijā atbalstīja likuma grozījumus Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas likumā par pakāpenisku piespiedu zemes nomas maksas samazināšanu. Iebilstot pret izmaiņām, zemes īpašnieki vērsušies ar sūdzību Satversmes tiesā.
Pašlaik aptuveni simttūkstoš dzīvokļu īpašnieku ik mēnesi spiesti maksāt zemes nomas maksu par citām personām piederošu zemi zem daudzdzīvokļu mājas. Saskaņā ar Valsts zemes dienesta datiem aptuveni 10% zemes pieder to vēsturiskajiem īpašniekiem, bet vairākums zemes pašreizējo īpašnieku to ieguvuši darījumu ceļā.
