„Situācija Ukrainā joprojām ir satraucoša, vērojams situācijas saspīlējums. Ukrainā pastāv reāli militāras iejaukšanās draudi, kas raisa pamatotu satraukumu Latvijas sabiedrībā,” teikts prezidenta Preses dienesta paziņojumā.
Jau 26.februārī šis jautājums tika skatīts kārtējā Nacionālās drošības padomes sēdē, kur tika uzklausīts ārlietu ministra Edgara Rinkēviča ziņojums par Ukrainu un valsts augstākās amatpersonas izvērtēja šo sarežģīto situāciju.
Ņemot vērā notikumu attīstību Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš ir pārtraucis atvaļinājumu un otrdien, 4.martā, plkst. 7:00 sasaucis ārkārtas Nacionālās drošības padomes sēdi.
Otrdien sasaukta arī Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas ārkārtas sēdi, kurā spriedīs par Latvijas drošības aktuālajiem jautājumiem saistībā ar situāciju Ukrainā. Sēde sasaukta ar mērķi analizēt iespējamos draudus Latvijas drošībai, kādus var radīt politiskās situācijas saasināšanās Ukrainā, Krimas reģionā, kā arī, lai pārbaudītu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku un drošības dienestu gatavību šos iespējamos draudus novērst, informē komisijas priekšsēdētājs Ainārs Latkovskis.
"Mums ir jāapzinās, ka Krievijas iejaukšanās Ukrainā ir daļa no plašākas Krievijas ģeopolitikas reģionā, kura sastāvdaļa ir arī Latvija. Ir iespējams vilkt paralēles starp Krievijas gadu desmitiem īstenoto ietekmi uz Ukrainas sabiedrību un tās politiku Latvijā. Neaizmirsīsim vēl nesen iniciēto referendumu par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Ir jāapzinās un jāskaidro Krievijas ietekmes instrumenti Latvijā un Baltijā," uzsver Latkovskis.
Latkovskis norāda: "Lai arī šobrīd nepastāv tieši draudi Latvijas nacionālajai drošībai, mums ir jāapzina visi iespējamie riski un jābūt pārliecinātiem, ka nepieciešamības gadījumā esam gatavi rīkoties kā paši, tā ciešā sadarbībā ar mūsu starptautiskajiem partneriem." Komisijas priekšsēdētājs arī uzsver, ka konflikts Krimā uzskatāmi parāda, ka situācija drošības jomā pat Eiropā var mainīties dažu stundu laikā.
Jau ziņots, ka pirmdien Krievijas militārpersonas turpināja provokācijas Krimas Autonomajā republikā, kā arī ārpus tās. Krievu karavīri ar mainīgām sekmēm mēģina ieņemt stratēģiski svarīgus militāros objektus, kā arī pārvilināt ukraiņu karavīrus savās rindās. Tikmēr Krievijas militāristu darbības Ukrainā jau asi nosodījušas septiņas pasaules ekonomiski attīstītākās valstis, kā arī vairāku ārvalstu līderi.
Ukrainā novembra beigās sākās politiskā krīze, kad vairāki tūkstoši cilvēku Kijevā sākuši protestus pret valdības lēmumu neturpināt eirointegrāciju, bet veidot ciešāku sadarbību ar Krieviju. Protesti pārauguši sadursmēs ar miliciju, februārī dažu dienu laikā gājuši bojā aptuveni 100 cilvēku, rezultātā Augstākā Rada atlaida prezidentu Viktoru Janukoviču, kurš radis patvērumu Krievijā un joprojām uzskata sevi par likumīgu prezidentu. Savukārt Krievijas parlaments atļāva ievest savas armijas daļas Ukrainas autonomajā republikā Krimā.
Sestdienas vakarā Ukrainas Ārlietu ministrija vērsusies pie NATO ar lūgumu izmantot visas iespējas, lai palīdzētu Ukrainai aizsargāt tās teritoriālo suverenitāti. Tikmēr Krievijas prezidents vēl nav pieņēmis lēmumu par bruņotu intervenci kaimiņvalstī.
