"Esmu pārliecināts, ka esam gatavi aizstāvēt Latviju. Nekad vairs nebūs iespējams 1940. gads, kad Latvija bija jāatdod bez neviena šāviena, jo valdība izlēma nepretoties agresijai," tā savā runā pie Brīvības pieminekļa uzsvēra Valsts prezidents.
Zemessardze toreiz un tagad ir Latvijas pašaizsardzības stūrakmens, teica prezidents, uzsverot – šodien tiek godināti Latvijas ļaudis, kuri dzimtenes mīlestības dēļ ir bijuši un aizvien ir gatavi sargāt Latvijas valsti, netaupot spēkus, veselību un dzīvību.
Pēc viņa teiktā – Latvija ir tik stipra, cik stipra ir tās iedzīvotāju griba to aizstāvēt.
Zemessardzes rindu paplašināšana ar patriotiskiem ļaudīm joprojām ir viens no būtiskākajiem Latvijas pašaizsardzības uzdevumiem, norādīja Valsts prezidents.
Viņš aicināja iedzīvotājus pulcēties zem Latvijas karoga zemessargu rindās.
Savā uzrunā Valsts prezidents uzsvēra Latvijas paveikto savu aizsardzības spēju stiprināšanā. 2018. gadā valsts aizsardzībai paredzētais budžeta finansējums būs 2% no iekšzemes kopprodukta.
Prezidents akcentēja, ka Latvija modernizē savu aizsardzības ekipējumu, veic apmācības un paaugstina savu militāro gatavību, kā arī nostiprina valsts robežu.
Latvijas valstij ir spēcīgi partneri un uzticami draugi pasaules spēcīgākajā militārajā aliansē NATO. Tomēr neviena alianse, neviens draugs vai sabiedrotais neaizstās mūsu pašu gribu un vēlmi cīnīties par neatkarīgu Latviju, uzsvēra prezidents.
Savukārt aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (Zaļo un zemnieku savienība) savā runā norādīja, ka būt zemessargam ir pašaizliedzība un pilsoniska atbildība.
"To augsti novērtē sabiedrība. Paldies, jums visiem par apņēmību un vēlmi kalpot mūsu Latvijai, tieši un nepārprotami apliecinot, ka esat gatavi par šo zemi atdot pašu dārgāko, kas katram no mums ir, - savu dzīvību!" sacīja ministrs.
Bergmanis atzīmēja, ka Zemessardze savos 25 gados ir apliecinājusi, ka pat materiāli tehniski grūtā laikā, kad aizsardzības jomai tika viskrasāk samazināts finansējums, zemessargi nezaudēja ticību savai sūtībai.
Viņš norādīja, ka pašlaik tiek atdots Zemessardzei "gadu garumā krātais parāds" – tiek modernizēts ekipējums, paplašinātas telpas.
"Protams, viss nenotiek vienā dienā, tas notiek pakāpeniski, bet šis process neatgriezeniski ir sācies!" sacīja ministrs.
Bergmanis uzsvēra, ka Zemessardze attīstās un aug līdzi laikam. Zemessardzei ir kājnieku bataljoni Liepājā, Ventspilī, Dobelē, Jelgavā, Gulbenē, Rēzeknē, Aizkrauklē, Jēkabpilī, Valmierā, Cēsīs. Rīgā atrodas viena no zināmākajām Zemessardzes kājnieku vienībām - Zemessardzes Studentu bataljons. Tāpat ir izveidoti četri specializētie Zemessardzes bataljoni.
Jau vēstīts, ka ar vairākiem pasākumiem Rīgā sestdien atzīmē Latvijas Republikas Zemessardzes 25.gadadienu.
Zemessardzei 23.augustā apritēs 25.gadadiena. Pārliecība par tautas pašaizsardzības organizācijas nepieciešamību radās 1991. gada barikāžu dienās. Šo gadu laikā Zemessardze ir izveidojusies par skaitliski lielāko Nacionālo bruņoto spēku struktūru un valsts aizsardzības pamatu. Zemessardze dod iespēju Latvijas Republikas pilsoņiem brīvprātīgi kalpot savai valstij, rūpējoties par tās drošību.
