"No valsts vienmērīgas attīstības viedokļa ir nepieciešama pierobežas politika, kas attiektos uz Ludzas un citiem novadiem, kuru atrašanās vieta ir pie Eiropas Savienības un NATO ārējās robežas.
Šeit nevis beidzas Latvija, bet šeit sākas Latvija, un šeit sākas Eiropa. Šim momentam ir jāatspoguļojas arī reģionālajā politikā," sacīja Valsts prezidents.
Valsts prezidents, apmeklējot Ludzas novadu, aizvadījis sarunu ar dažādu nozaru un sabiedrības pārstāvjiem par dzīvi jaunajā novadā – izglītību, uzņēmējdarbību, drošību, kultūru un piederību, pašvaldības darbu un iedzīvotāju līdzdalību, jauniešu iespējām, novada attīstību kopumā.
Uzklausot novada iedzīvotāju pārdomas par administratīvi teritoriālo reformu, Valsts prezidents norādījis, ka reformas jēga bija iedibināt iedzīvotāju skaita ziņā lielākus novadus, jo tādējādi ir iespējams uzlabot pašvaldības sniegto pakalpojumu kvalitāti. Vienlaikus Valsts prezidents uzsvēra, ka jau vairākkārt ir norādījis uz nepieciešamību jaunajā Pašvaldību likumā paredzēt vietējo kopienu (pagastu un pilsētu) iedzīvotāju tiesības demokrātiski ievēlēt iedzīvotāju padomes locekļus, kas stiprinātu vietējās kopienas un to līdzdalības iespējas novada attīstības procesos.
Kopš 2021. gada Ludzas novads apvieno četrus līdzšinējos novadus – Ciblas, Kārsavas, Ludzas un Zilupes novadus.
