Ziņojumā ietvertie priekšlikumi un ieteikumi izstrādāti, balstoties uz pieredzes un situācijas analīzi mūsu valstī, kā arī uz citu demokrātisko valstu pieredzes apzināšanu un praktiķu izteiktajiem viedokļiem un vērtējumiem. Ekspertu grupa savus priekšlikumus ir formulējusi vadoties no fakta, ka Latvijas Republika ir parlamentāra republika un pilntiesīga Eiropas Savienības dalībvalsts.
Ekspertu grupa īpašu uzmanību pievērsa Ministru kabineta veidošanai, valdības darba pilnveidošanai un atbildībai par darbu. Izteikto priekšlikumu nodoms ir panākt izmaiņas normatīvajos aktos, lai Ministru kabineta darbs kļūtu efektīvāks, atbildīgāks un stabilāks.
Tādēļ ekspertu grupa iesaka mainīt valdības veidošanas procesu un ieviest konstruktīvo neuzticības balsojumu kā instrumentu, ar kuru Saeima var mainīt Ministru kabinetu.
Ņemot vērā Ministru prezidenta lomu Latvijas konstitucionālajā sistēmā, ekspertu grupa iesaka pievērst lielāku uzmanību to kritēriju formulēšanai, saskaņā ar kuriem būtu izraugāms premjera amata kandidāts.
Ekspertu grupa uzskata par saglabāšanas vērtu parlamentārisma principu, kas nosaka, ka par Ministru prezidentu var būt tikai tāda persona, kura saņēmusi Saeimas uzticību. Turklāt ekspertu grupa iesaka paredzēt, ka Saeima apstiprina vispirms Ministru prezidentu un viņa izstrādāto kabineta stratēģisko plānu valsts attīstībai. Attiecībā uz balsojumu Ministru prezidenta apstiprināšanai amatā tiek rosināts uzticības izteikšanai valdības vadītājam par nepieciešamu noteikt kvalificētu balsu vairākumu parlamentā.
Pēc tam Ministru prezidents jau kā apstiprināts valdības vadītājs aicinātu ministrus, kuri atbalstītu viņa nospraustos darbības virzienus un būtu spējīgi politiski īstenot kabineta stratēģisko plānu. Šāds jaunievedums veicinātu valdības kā vienotas komandas darbspēju, stiprinātu Ministru prezidenta atbildību par viņa aicinātajiem ministriem un valdības stratēģiskā plāna izpildi.
Ekspertu grupa iesaka noteikt, ka pēc premjera priekšlikuma citus Ministru kabineta locekļus ieceļ Valsts prezidents.
Ekspertu grupa uzskata, ka mērķis nodrošināt valdības stabilitāti un tās darba efektivitāti tomēr nedrīkst prevalēt pār parlamentārisma principiem, tāpēc svarīgi ir nodrošināt Saeimas noteicošo lomu Ministru kabineta darbības kontrolē.
Eksperti ierosina ieviest konstruktīvā neuzticības balsojuma procedūru, nosakot Saeimas iespējas mainīt valdību gadījumā, kad parlamenta vairākums nav apmierināts ar tā darbu.
Šajā gadījumā Saeimai pašai būtu tiesības izraudzīties sev vēlamu Ministru prezidenta amata kandidātu. Šāda kārtība paplašinātu Saeimas pilnvaras.
Attiecībā uz valdības krišanas iespējām, eksperti ierosina izslēgt no likumdošanas normas, saskaņā ar kurām ir uzskatāms, ka Ministru kabinets ir atkāpies, ja Saeima, balsojot par Ministru kabineta iesniegto valsts budžeta projektu pirmajā vai otrajā lasījumā, to noraida. Šāda balsojuma būtība ir destruktīvā neuzticības izteikšana Ministru kabinetam, kas ir pretēja konstruktīvas neuzticības balsojumam.
Ekspertu grupa pievērsās arī tam, kā vēl vairāk varētu nostiprināt valdības atbildību, akcentējot jautājumu par to, kā stiprināt pēdējo gadu laikā nozīmīgumu zaudējušo parlamentārā sekretāra lomu gan attiecībās ar Saeimu, gan paša Ministru kabineta kapacitātes nodrošināšanā. Ziņojumā ir atrodami arī citi jautājumi, kuriem tika pievērsta uzmanība un priekšlikumi ir formulēti ieteikuma formā, norādot iespējamos uzlabojumus.
Darba grupā strādā Latvijas Universitātes docētāji - Dr.sc.pol. Daina Bāra, Dr.sc.pol. Valts Kalniņš, Dr.iur. Jānis Pleps un Dr.oec. Inga Vilka.
