Levits pauda viedokli, ka nākamajā koalīcijas līgumā latviešu valoda ir jānosaka kā konkrēta atbildības sfēra, kas varētu tikt nodota izglītības vai kultūras ministra atbildības portfelī.
Savā runā Valsts prezidents norādīja, ka kopš pagājušā gada, kad Valsts valodas diena tika atzīmēta pirmo reizi, ir pieņemti vairāki tālredzīgi politiski lēmumi latviešu valodas nozīmes stiprināšanā mūsdienu Latvijā, taču, pēc viņa domām, vēl ir daudz darāmā.
"Krievijas agresija Ukrainā ir likusi sabiedrībai atmosties no pārprastas iecietības pret padomju koloniālo mantojumu, kas jau robežojās ar gļēvumu. Sabiedrība ir kļuvusi jūtīgāka un redzīgāka," atzina Levits.
Valsts prezidents atzinīgi novērtēja sociālajos tīklos uzsākto sabiedrības kampaņu par padomju koloniālā mantojuma izskaušanu.
"Tā mudina ātri un nešaubīgi atbrīvoties no padomju okupācijas laika paliekām informatīvajā telpā – no krievu valodas lietošanas publiskā komunikācijā ar vai starp latviešiem. Tā ir pievērsusi uzmanību mūsu publiskajai videi, kur pieminekļi, ielu nosaukumi un citas publiskas zīmes deva godu padomju režīmam, krievu imperiālismam, to reprezentantiem un pakalpiņiem. Galvenais okupeklis Rīgā jau ir nojaukts, un drīz tiks likvidēti arī vēl palikušie," secina Levits.
"Saeimā bija iesniegts sabiedrisko aktīvistu sagatavots likumprojekts par padomju režīmu slavinošu ielu un citu nosaukumu pārdēvēšanu. Diemžēl pašreizējā Saeima to vēl nepieņēma. Es ļoti ceru, ka savas darbības sākumā to pieņems nākamā Saeima," teica Valsts prezidents.
"Šo padomju okupantu un krievu imperiālistu marķieru novākšana nav tehnisks jautājums. Tas ir jautājums par mūsu, latviešu un Latvijas pilsoņu, domāšanu un pasaules uztveri.
Tas ir jautājums par to, ka mēs redzam sevi kā Eiropas nāciju ar mūsu nacionālo kultūru un vērtībām. Šajā pasaulē padomju okupantu un krievu imperiālisma ideoloģijas zīmēm vairs nav vietas."
Levits arī minēja vēl dažus mērķus, kas būtu jāsasniedz.
"Pirmais – latviešu valodas mācīšanas kvalitātes uzlabošana. Trūkst skolotāju, un tas nozīmē, ka ir nepieciešama īpaša valsts programma pedagogu sagatavošanā, ja nepieciešams, piešķirot arī īpašas stipendijas studentiem un nosakot paaugstinātu latviešu valodas skolotāju atalgojumu. Jo no latviešu valodas skolotājiem, kuri īstenos arī pāreju uz mācībām vienīgi valsts valodā, lielā mērā ir atkarīgs, kāda būs mūsu valsts nākotne. Aicinu to apzināties jau šodien!"
"Tāpat humanitārajām un sociālajām zinātnēm, kas lielā mērā ir saistītas ar mūsu nacionālo identitāti, ir steidzami nepieciešams ievērojami palielināts, stabils un ilgstošs valsts atbalsts. Šo zinātņu pēctecība un potenciāls atrodas paaugstināta riska zonā," atzina Levits.
"Arī valdības līmenī jānodrošina atbildība par valsts valodas situāciju valstī, par latviešu valodas nostiprināšanu un attīstību. Tādēļ nākamajā koalīcijas līgumā latviešu valoda ir jānosaka kā konkrēta atbildības sfēra, kas varētu tikt nodota izglītības vai kultūras ministra atbildības portfelī.
Šim ministram nākamā gada 15. oktobrī, tātad nākamajā Valsts valodas dienā, būtu jāsniedz pirmais – un vēlāk jau gadskārtējais – ziņojums Saeimai par valsts valodas situāciju mūsu valstī, par kuru pēc tam gan Saeima, gan sabiedrība varētu diskutēt."
"Latviešu valodai ir jākļūst par valstisku prioritāti, caurvijot visas dzīves jomas. Tikai tad mēs varēsim būt droši, ka nākotnes Latvijā dzīvos izglītota un ar labu spriestspēju apveltīta sabiedrība," uzsvēra Valsts prezidents.
