Trešdien Saeimā paredzēts lemt par jaunās Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") valdības apstiprināšanu.
Levits pauda cerību, ka jaunā koalīcija saglabās iekšējo disciplīnu un demonstrēs labu komandas darbu gan starp valdības locekļiem, gan starp 54 deputātiem parlamentā.
Prezidenta ieskatā koalīcijas 54 balsis Saeimā uzliek paaugstinātu pienākumu deputātiem un Ministru kabineta locekļiem, valdībai sadarbojoties ar Saeimu.
"Būs jāpatērē daudz enerģijas un laika, lai tas, ko valdība lemj, būtu atbalstīts arī Saeimā," atzina Levits, uzsverot, ka koalīcijas vairākums ir pietiekošs, taču būs jāizmanto "paaugstināta sadarbība", lai tā strādātu.
Kopumā Valsts prezidents vērtēja, ka ir izveidota "pietiekoši solīda" koalīcija, ka valdības deklarācijas projekts ir solīds, norādot, ka to vēl precizēs valdības rīcības plānā.
Kā norādīja Levits, tā nav ambicioza programma, bet pietiekama, lai valsts virzītos uz priekšu. Atsevišķās jomās esot arī saskatāms izrāviena potenciāls – tostarp solījums palielināt finansējumu zinātnei, atjaunīgās enerģijas jaudas palielināšana un darbinieku prasmju uzlabošana un pārkvalificēšanās.
"Mērķi ir tā kalibrēti, ka tos var īstenot. Tie nav utopiski mērķi, bet tas atkarīgs no pašas koalīcijas iekšējām attiecībām un disciplinētības," sacīja prezidents.
Vaicāts, cik ilglaicīga varētu būt otrā Kariņa valdība, Levits norādīja, ka šī valdība būs atkarīga tikai no spējas sastrādāties. Prezidentam ir zināmas cerības, ka šajā valdībā cilvēki spēs sastrādāties un parādīt sevi no labākās puses.
Pašreizējā koalīcija un valdības deklarācija un tai sekojošā rīcības programma ir tāda, kas ir ar realizējamiem mērķiem, uzskata prezidents, norādot, ka to realizācija ir atkarīga no tā, cik ļoti 54 koalīcijas Saeimas deputāti un valdības locekļi varēs sastrādāties kopā.
Šī valdība ir pelnījusi zināmu uzticības kredītu, atzīmēja Valsts prezidents.
Par valdības veidošanas procesu prezidents norādīja, ka tās veidošanas sarunas divarpus mēnešu garumā parlamentārā demokrātijā nav ilgs laiks – tas ir pat zem vidējā rādītāja. Prezidents neslēpa, ka "turēja grožus savās rokās", lai valdības veidošanas process būtu konstruktīvs.
Savukārt partijas "Progresīvie", kas sākotnēji arī cerēja uz vietu nākamajā valdībā, pārstāvis Atis Švinka Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja, ka Latvijas sabiedrība pelnījusi, lai nākamā valdība tiktu izveidota ātrāk. Švinkas ieskatā jaunās valdības veidošanas process esot bijis pārāk ilgs.
Tikmēr politologs Filips Rajevskis LTV atzīmēja, ka 54 balsis nozīmē, ka "visu laiku esi riska apstākļos", taču šajā situācijā koalīcija var izmantot arī opozīcijas balsis. Rajevskis pauda: "Tas, kas ir izaicinājums, ka ir vismaz divas opozīcijas partijas, ar kurām var strādāt – Zaļo un Zemnieku savienība un "Progresīvie". Visu laiku esi riska apstākļos, ka tev ir 54 balsis koalīcijā, bet var tikt jautājumi virzīti no koalīcijas partneriem, izmantojot opozīcijas balsis."
Par nākamās valdības lielāko pārsteigumu Rajevskis nosauca no "Apvienotā saraksta" puses virzīto veselības ministra amata kandidāti – Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektori Līgu Meņģelsoni.
"Lielākais pārsteigums ir veselības ministre, kas tomēr ir cilvēks ne no politikas, domāju, ka tas ir Līgai Meņģelsonei pašai milzīgs izaicinājums, jo ministrija smaga, paši politiķi atzīst, ka tik smaga, ka praktiski ar šo žestu parāda, ka negrib šo ministriju," sacīja politologs.
KONTEKSTS:
Aptuveni mēnesi pēc 14. Saeimas vēlēšanām iespējamās nākamās koalīcijas partneri JV, "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA) parakstīja sadarbības memorandu. Panākta arī vienošanās, ka valdībā būs Klimata un enerģētikas ministrija, atsakoties no sākotnējā nodoma tai pievienot arī ar vidi saistītus jautājumus.
Tāpat JV piedāvāja atbildības jomu sadalījumu jaunajā valdībā, kur tai pienāktos sešas ministrijas un premjera postenis, bet AS un NA – katrai pa četrām ministrijām. JV un NA paudušas gatavību turpināt darbu, bet vēl tika gaidīta atbilde no AS par viņiem piedāvāto atbildības jomu sadalījumu. Vēlāk panākta konceptuāla vienošanās par atbildības jomu sadali, un politiskie spēki ķērās klāt valdības deklarācijai, kurai iesniegts simtiem priekšlikumu.
22. novembrī Valsts prezidents parakstīja rīkojumu par valdības veidošanas uzticēšanu 14. Saeimā visvairāk balsu ieguvušās JV līderim Krišjānim Kariņam. Viņš ir pārliecināts, ka jau dažu nedēļu laikā spēs piedāvāt pilnu valdības sastāvu apstiprināšanai Saeimā.
NA par saviem ministru amatu kandidātiem virzīja Ilzi Indriksoni (ekonomikas ministre), Ināru Mūrnieci (aizsardzības ministre), Nauri Puntuli (kultūras ministrs) un Jāni Vitenbergu (satiksmes ministrs).
JV ministru amatiem virzīja Arvilu Ašeradenu (finanšu ministrs), Edgaru Rinkēviču (ārlietu ministrs), Inesi Lībiņu-Egneri (tieslietu ministre), Andu Čakšu (izglītības un zinātnes ministre), Raimondu Čudaru (klimata un enerģētikas ministrs) un Eviku Siliņu (labklājības ministre).
AS ministru amatiem izvirzījis Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektori Līgu Meņģelsoni (veselības ministre), kā arī Saeimas deputātus Didzi Šmitu (zemkopības ministrs), Māri Kučinski (iekšlietu ministrs) un Māri Sprindžuku ( vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs).
