"Publisko iepirkumu likuma grozījumi uzskatāmi parāda, ka trešais lasījums nav īstais laiks, lai piedāvātu risinājumus, kas iepriekšējos lasījumos nav apspriesti un pienācīgi izstrādāti. Šāds sasteigts un nepārdomāts likumdošanas process nav Latvijas iedzīvotāju interesēs," norāda Valsts prezidents.
Valsts prezidents vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (Nacionālā apvienība) norāda uz trešajā lasījumā virzītajās normās par pretendentu izslēgšanu no iepirkumiem pieļautajām būtiskajām nepilnībām. Tas neļaus sasniegt normu deklarētos mērķus un var radīt papildu izdevumus un zaudējumus valsts budžetam saistībā ar iespējamiem Eiropas Savienības (ES) tiesību pārkāpumiem.
Valsts prezidents arī vērsis uzmanību uz likumā ietvertajām strīdīgajām normām, kas Latvijā reģistrētus uzņēmumus nostāda nelabvēlīgākā situācijā, salīdzinot ar ārvalstīs reģistrētajiem uzņēmumiem, kuru kapitāldaļu īpašnieki ir reģistrēti zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās.
Grozījumi paredz: publiskajos iepirkumos aizliegts piedalīties Latvijā reģistrētam uzņēmumam, kura īpašnieki ir reģistrēti ārzonās, taču nav liegts ārzemēs reģistrētiem uzņēmumiem, kura īpašnieki reģistrēti "ofšoros", LSM.lv skaidroja Valsts prezidenta kancelejas komunikāciju speciāliste Kristīne Kļaveniece.
Vējonis atbalsta strīdīgo normu deklarētos mērķus, tomēr aicina pievērst uzmanību spēkā esošajam Publisko iepirkumu likumam. Publiskie līdzekļi un publiskais finansējums var tikt piešķirts tikai tādām personām, kas nomaksājušas nodokļus un izpildījušas savas saistības pret valsti. Tā ir pašsaprotama un loģiska prasība, kas ir noteikta likumā un ir spēkā jau daudzus gadus.
"Ieguldot Eiropas Savienības fondu līdzekļus 2014.-2020. gada plānošanas periodā sabiedrības labklājības, ekonomikas izaugsmes un ilgtspējīgas attīstības sekmēšanai, nedrīkstam apzināti un mērķtiecīgi radīt priekšnoteikumus, lai valsts budžets ciestu zaudējumus, nevis iegūtu papildu ieņēmumus," vēstulē Saeimas priekšsēdētājai norāda Vējonis.
Partija "Vienotība" paziņojumā medijiem norāda, ka tā atbalsta pozīciju, ka valsts iepirkumos nedrīkst piedalīties uzņēmumi, kuru īpašnieki un patiesā labuma guvēji ir slēpti trešo valstu "ofšoros", tādēļ sagatavos kvalitatīvus Publisko iepirkumu likuma grozījumus, kas šo situāciju regulēs.
"Latvijai kā patstāvīgai valstij ir visas tiesības liegt trešo valstu anonīmiem ofšoriem piedalīties publiskajos iepirkumos par nodokļu maksātāju līdzekļiem. Eiropā jau ir pieņemts likums par patiesā labuma guvēju atklāšanu, Eiropa ir pret anonimitāti. Latvijas pienākums ir atbalstīt godīgu konkurenci un izskaust korupcijas riskus, tas nekādā veidā nevar būt pretrunā ar Eiropas Savienībā apstiprināto regulējumu," norāda Eiropas Parlamenta deputāts, "Vienotības" domes priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš.
Nacionālā apvienība negatīvi vērtē "ofšorus" ierobežojošo grozījumu virzības bremzēšanu un frakcijas sēdē spriedīs, kā rīkoties tālāk, aģentūrai LETA sacīja politiskā spēka priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dombrava.
Dombrava norādīja, ka ir ļoti skumji, ka prezidents pakļāvies to daudzo miljonāru interesēm, kuri darbojas, izmantojot ofšorus, un retoriski vaicāja, ka, ja jau Valsts prezidents ir tik ļoti pret "ofšoriem", tad kāpēc viņš vairāku gadu laikā neesot nācis klajā ar iniciatīvu to ierobežošanai.
Nododot Publisko iepirkumu likuma grozījumus Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, Valsts prezidents aicina Saeimu arī izlemt jautājumu par trešajā lasījumā pieļaujamo priekšlikumu apjomu. Prezidents rosina noteikt, ka likumprojekta izskatīšanai trešajā lasījumā var iesniegt tikai tādus priekšlikumus, kas saistīti ar pašu likumprojektu vai apspriesti agrākos likumdošanas procesa posmos. Tas ļautu izvairīties no biežajām kļūdām pēdējā brīža risinājumos un uzlabotu likumu kvalitāti, kā arī sekmētu sabiedrības uzticēšanos Saeimai, uzskata Vējonis.
Valsts prezidents no šā gada gada 7. februāra līdz 15. februārim oficiālas vizītes ietvaros apmeklē Korejas Republiku. Vēstule Saeimas priekšsēdētājai parakstīta elektroniski.
KONTEKSTS:
Saeima Publisko iepirkumu likuma grozījumus galīgajā lasījumā pieņēma 1.februārī. Likuma izmaiņas nosaka, ka pasūtītājs no dalības iepirkuma procedūrā izslēdz Latvijā reģistrētu kandidātu vai pretendentu, kurā vairāk par 25% kapitāldaļu jeb akciju turētājs ir zemu nodokļu vai beznodokļu valstī un teritorijās reģistrēts uzņēmums.
Tāpat no iepirkuma procedūras tiks izslēgts kandidāts vai pretendents, ja tas ir zemu nodokļu vai beznodokļu valstī un teritorijās reģistrēts uzņēmums. Šis nosacījums attieksies arī uz mazākiem iepirkumiem, kuriem nepiemēro šajā likumā noteiktās iepirkuma procedūras.
Kandidāts vai pretendents tiks izslēgts no dalības procedūrā arī tad, ja kāds no piedāvājumā norādītajiem apakšuzņēmējiem ir zemu nodokļu vai beznodokļu valstī vai teritorijās reģistrēts uzņēmums.
Attiecīgos priekšlikumus likuma grozījumiem bija iesniegusi Nacionālās apvienības (NA) Saeimas frakcija.
Reizē šie grozījumi nesaņēma viennozīmīgu atbalstu, jo izskanēja bažas, ka tie varētu nebūt atbilstoši ES regulējumam. Sēdē debatēs netieši arī netika izslēgta iespēja, ka pieņemtās likuma izmaiņas varētu būt jāskata vēlreiz, ja tās tiktu nodotas otrreizējai caurlūkošanai parlamentā.
