LSM tiešraižu ieraksti

«Liberālās demokrātijas nākotne». Diskusija konferencē «Baltijas ceļš. Turpinājums.»

LSM tiešraižu ieraksti

Daiņa Īvāna runa Baltijas ceļa 30. gadadienai veltītajā pasākumā

Valsts prezidenta runa Baltijas ceļa 30. gadadienai veltītajā pasākumā

Valsts prezidents Baltijas ceļa 30.gadskārtā pateicas tā dalībniekiem

Latvijas Valsts prezidents Egils Levits piektdien, 23. augustā, Baltijas ceļa 30. gadskārtai veltītajā svinīgajā pasākumā Brīvības laukumā Rīgā pateicās akcijas dalībniekiem un organizatoriem.

"Paldies katram, kurš tolaik izgāja Baltijas ceļā, to organizēja un gādāja par visu nepieciešamo, lai Baltijas ceļš izdotos un izskanētu visā pasaulē," teica Levits. "Paldies mūsu neatkarības kustībām – "Rahvarinnei", Latvijas Tautas frontei un "Sajūdim" – par spēju īstenot Baltijas ceļa ideju un jo īpaši reģionālajām nodaļām, kas gādāja, lai katrā kilometrā no Tallinas līdz Viļņai būtu cilvēki nepārtrauktā rokasspiedienā."

Valsts prezidents norādīja, ka pirms 30 gadiem – 1989. gada 23. augustā – notikušais Baltijas ceļš bija triju valstu valstsgribas manifestācija. "Mēs brīvību nelūdzām kā dāvanu, bet ņēmām, jo bijām pārliecināti par savu taisnību," teica Levits.

Valsts prezidents atzīmēja, ka visi, kuri bijuši Baltijas ceļā, arī šodien var precīzi norādīt konkrēto vietu, kur stāvēja, un savus likteņa biedrus, ar kuriem kopā pieprasīja labāku nākotni Baltijai. Levits atzina, ka viņš toreiz bija pie Brīvības pieminekļa kopā ar pārējiem. Baltijas ceļā katrs stāvēja savā posmā, tobrīd nezinot, vai visa ķēde ir saslēgusies vienotā rokasspiedienā, bet paļaujoties citam uz citu, ka tas izdosies.

Tikai ar laiku apzinājāmies savu līdzdalību Baltijas ceļā kā vēsturisku un vienreizēju notikumu, kas mainīja pasaules kārtību un pasaules karti.

Levits aicināja saglabāt atmiņas un liecības par Baltijas ceļu, stāstīt saviem bērniem un mazbērniem par mūsu spēku un pārliecību.

Vienlaikus Valsts prezidents uzsvēra, ka mūsu kopīgais Baltijas ceļš nekad nebeigsies. "Baltijas ceļš simboliski padara redzamu vēsturisko Igaunijas, Latvijas un Lietuvas likteņkopību," teica Levits. "Kopīgā vēsture, kopīgie pārdzīvojumi un sapņi mūs ir satuvinājuši un veidojuši to Baltijas telpu, kurā mēs cits citu tik labi sajūtam un saprotam."

Baltijas ceļš iedvesmo veidot mūsu mājas kā modernas un ilgtspējīgas Ziemeļeiropas valstis. Baltijas ceļš atgādina, ka mūsu nākotne ir augsti attīstīta, demokrātiska valsts. Baltija ir neatņemama Rietumu pasaules un Eiropas daļa. "To mēs prasījām toreiz, un patlaban tas tā ir īstenojies," teica Valsts prezidents.

Viņš norādīja, ka Baltijas ceļš aicina domāt tālu un aktīvi iesaistīties ne vien mūsu valsts jautājumu risināšanā, bet arī globālu Eiropas un pasaules jautājumu apzināšanā un risinājumu piedāvāšanā.

"Mums Baltijā ir vajadzīgā pieredze un radošums, lai pastāvētu uz to, ko mēs uzskatām par pareizu, un lai mēs varētu risināt Eiropas un pasaules izaicinājumus. Vides aizsardzība, modernās tehnoloģijas un citi jautājumi, piemēram, demokrātijas tālākattīstība, ir tikai dažas lietas, par ko mums ir daudz, ko teikt," sacīja Levits.

Tāpat Baltijas ceļš iedrošina stiprināt un padziļināt ciešās saites ar draugiem Baltijā, Eiropā un visā pasaulē ne tikai ekonomikā vai ārpolitikā, bet arī kultūrā, izglītībā un gara bagātībā.

"Mums kopā jākļūst gan lielākiem garā un zināšanās, gan jāuzņemas vairāk līdzatbildības mūsu valsts tālākattīstībā un uzlabošanā, kā arī Eiropas un pasaules jautājumu risināšanā. Tas ir uzdevums nākamajiem 30 gadiem," teica Levits.

KONTEKSTS:

Piektdien, 23.augustā, aprit 30 gadi, kopš 1989.gada 23.augustā notika akcija "Baltijas ceļš", kad ap diviem miljoniem Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju sadevās rokās, iestājoties par savu valstu neatkarību, kā arī prasot atzīt par nelikumīgu 1939.gada 23.augustā noslēgto Molotova-Ribentropa paktu un tā noslepenotos protokolus kopš to parakstīšanas brīža. Cilvēku ķēde sākās pie Tompea pils Tallinā un cauri Rīgai stiepās līdz Ģedimina tornim Viļņā. 

Baltijas ceļš ar nozīmīgākajām dokumentārajām liecībām par šo akciju kopš 2009.gada ir iekļauts UNESCO programmas "Pasaules atmiņa” starptautiskajā reģistrā.

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti