Valsts prezidenta kanceleja neskaidro argumentus Ventspils ārsta apžēlošanā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Ziņas par mediķus notiesājošiem spriedumiem bieži raisa viedokļu sadursmes sabiedrībā, tā bija arī ar neseno Jūrmalas pilsētas tiesas spriedumu piespriest reālu cietumsodu diviem ārstiem. Taču gluži neierasts ir turpinājums kādā citā ar ārstniecību saistītā lietā - pēc notiesājoša sprieduma kādu ārstu apžēlojis Valsts prezidents Andris Bērziņš. To, vai šis ārsts ir pirmais apžēlotais mediķis, skaidri nav zināms, jo informācija par apžēlošanas aktiem ir diezgan skopa. Pēc kādiem kritērijiem vadās Valsts prezidents, apžēlojot notiesātos?

Marnauza turpina noliegt savu vainu; pats lūdzis apžēlošanu prezidentam

2007. gadā ar nelielu apdegumu Ventspils slimnīcā nonāca divgadīga meitene. Tā vietā, lai viņai ievadītu fizioloģisko šķīdumu, slimnīcā viņai ievadīja desmitreiz lielākas koncentrācijas sāls šķīdumu un bērns no tā nomira.

Policija lietu izmeklēja un tā nonāca tiesā. Vairākkārtēji izskatot krimināllietu apelācijas un kasācijas instances tiesās, beigās ārsts Dzintars Marnauza tika atzīts par vainīgu profesionālo pienākumu nepienācīgā pildīšanā.

Pērn viņam piesprieda gadu un desmit mēnešus ilgu nosacītu brīvības atņemšanu un gadu liedza nodarboties ar ārstniecību. Tas nozīmēja, ka ārsts nevarēja strādāt līdz šā gada 22.aprīlim. Tomēr situācija mainījās un jau kopš pērnā gada nogales Marnauza strādā Bērnu slimnīcā.

„Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas viņam nav lieguma strādāt par pediatru un ārstēt pacientus (..),” Bērnu slimnīcas pārstāve Romēna Namniece stāsta, ka pieņemot ārstus darbā, slimnīcas administrācija vienmēr arī noskaidro ziņas par sodāmību. „27.decembrī dakteris uzsāka darbu Bērnu slimnīcā par pediatru. Jo uz šo brīdi un arī tajā brīdī mums bija brīvas vakances šim amatam un šīs vakances ir pieejamas arī šobrīd,” viņa piebilst.

Veselības inspekcijā stāsta, ka jau aptuveni četrus mēnešus ārsts Marnauza drīkst strādāt. „2014.gada 28.oktobrī Veselības Inspekcija saņēma vēstuli no Latvijas Republikas Valsts prezidenta kancelejas par apžēlošanas aktu Dzintaram Marnauzam, un, pamatojoties uz šo apžēlošanas aktu, ārstam tika atjaunotas ārsta prakses tiesības,” saka inspekcijas pārstāve Agnese Gusarova.

Lūdzot apžēlot, Marnauza vērsās Apžēlošanas dienestā. Latvijas Radio viņš norāda, ka tā bija vienīgā iespēja, cīnoties par taisnību. Savu viedokli viņš atsūtīja e-pastā,  – „vispirms varu vēlreiz izteikt patiesu līdzjūtību notikušajā tuviniekiem. Es skaidri zinu, ka neesmu nozīmējis dzīvībai un veselībai kaitīgus medikamentus, neesmu tos ražojis un marķējis un neesmu arī tos ievadījis”.

Ventspils tiesā stāsta, ka ar apžēlošanas aktu Bērziņš Marnauzu atbrīvojis no papildsoda – gadu ilgā lieguma strādāt.

Valsts prezidenta pārstāve: Mēs neko nekomentēsim

Pērn Valsts prezidents no Apžēlošanas dienesta saņēma vērtēšanai kopumā 375 lietas un apžēloja 21 notiesāto. Salīdzinot ar iepriekšējo prezidentu lēmumiem, Bērziņa apžēloto ir mazāk. To, kāpēc tieši ārsts Marnauza bija šo cilvēku vidū, atbildes nav. Valsts prezidenta pārstāve Līga Krapāne saka – konkrētas lietas nekomentējam, pamatojoties personu datu aizsardzību, un to arī neprasa neviens likums.

„Mēs nekomentējam pilnīgi neko. Mēs sniedzam tikai informāciju oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” par apžēlošanas faktu, jo mums to nosaka likums,” uzsver Krapāne.

Arī Apžēlošanas dienesta vadītāja Elena Lodočkina norāda, ka ne apžēloto vārdi, ne apžēlošanas argumentācija netiek atklāta. Taču Lodočkina pārstāsta vispārējus kritērijus. „Valsts prezidents vērtē, protams, noziedzīga nodarījuma raksturu, sekas, radīto kaitējumu, notiesātās personas raksturojošās ziņas - vecums, ģimenes un veselības stāvoklis, iepriekšējās sodāmības, ja tādas ir, dzīvesveids līdz noziedzīga nodarījuma izdarīšanai, loma noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, vainas atzīšana, cietušā uzvedība, attieksme pret noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas un iztiesāšanas laikā, te arī ietilpst, protams, vainas atzīšana; vai apsūdzētais izmeklēšanas un iztiesāšanas laikā sadarbojies ar izmeklēšanas iestādēm, notiesātā uzvedība soda izciešanas laikā, raksturojums, brīvības atņemšanas iestādes viedoklis arī tiek vērtēts,” saka Lodočkina.

Viņa norāda, ka kritēriji ir individuāli, jo apžēlošana ir pilnīgi individuāls process.

Saeimas priekšsēdētāja biedrs Gundars Daudze no partijas „Latvijai un Ventspilij”, kurš līdz pērnā gada novembra sākumam vadīja Valsts prezidenta kanceleju, ar Marnauzu iepriekš kopā strādājuši Ventspils slimnīcā. Taču par apžēlošanas lūgumu Daudze neko neesot dzirdējis.

„Apžēlošanas dienests savas kompetences ietvaros apkopo visus apžēlošanas lūgumus un tālāk prezidenta kompetence ir lūgumu apmierināt vai neapmierināt, vai daļēji apmierināt, bet tā ir tikai Valsts prezidenta kompetence vai tiesības un nekad neviens tajā nav jaucies.” sacīja Daudze.

Daudze norāda, ka, ja par apžēlošanas lūgumiem notiktu kādas konsultācijas, tas devalvētu visu sistēmu.

Pērn apžēlotie bija notiesāti par zādzību, laupīšanu, slepkavību, tīšu miesas bojājumu, izvairīšanos no soda izciešanas, piesavināšanos, mantas tīšu iznīcināšanu un bojāšanu un arī ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepienācīgu pildīšanu.

Nesen skaļu rezonansi sabiedrībā izsauca Jūrmalas pilsētas tiesas spriedums ar reālu cietumsodu notiesāt divus pienākumu nepildīšanā apsūdzētus ārstus. Te medicīnas tiesību speciālisti norāda, ka tiesas spriedums nav par to, vai ārsts ir labs vai slikts speciālists, bet tikai par konkrēto nodarījumu, kurā bojā gājis cilvēks.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti