Ruks intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" norādīja, ka attiecībā uz pasākuma ļaušanu vai neļaušanu viss ir Rīgas domes rokās, tomēr viņš aicināja cilvēkus, kuri iet pieminēt Otrajā pasaules karā kritušos, "kas pats par sevi nav nekas ļauns", saprast –
šāda pulcēšanās šogad tiktu uzlūkota kā atbalsts Krievijai, tās agresijai, kā arī artava sabiedrības šķelšanā.
"Visi, kas pārdomā šo situāciju – aizejot jūs dosiet spēku agresoram, kurš vēros, kas notiek Latvijā," sacīja Ruks.
Viņš personīgi uzskata, ka mēs Latvijā nedrīkstam slavināt Krieviju un izrādīt savu atbalstu Krievijas agresijai Ukrainā.
KONTEKSTS:
Valsts prezidenta kancelejas vadītājs un diplomāts Andris Teikmanis, kā arī Valsts prezidents Egils Levits pauduši, ka pieminēt Otrajā pasaules karā kritušos radiniekus mēs varam pēc Eiropas pulksteņa 8. maijā, nevis pēc Krievijas – 9. maijā.
Arī Rīgas mērs Mārtiņš Staķis nesen pauda, ka 9. maija pasākumiem Rīgā nav vietas, kamēr Maskavā tie tiek organizēti kā imperiālistiskas dzīres. Viņš aicinās neatļaut 9. maija pasākumus Rīgā, lai arī rēķinās, ka lēmumu varēs apstrīdēt Administratīvajā tiesā.
