Dienas notikumu apskats

Eiropas Komisija Eiropas Savienības un Kanādas tirdzniecības līgumu nepārskatīs

Dienas notikumu apskats

Olands sola līdz gada beigām nojaukt bēgļu nometni Kalē

Valsts policija ik gadu dodas vairāk nekā 7000 izsaukumos saistībā ar vardarbību ģimenēs

Valsts policija: tikai 2-3% gadījumu varmāku izolē no ģimenes

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Tikai 2-3% gadījumos varmākas tiek izolētas no ģimenes, informē Valsts policija (VP). Reaģējot uz vardarbības gadījumu, jāsniedz informācija par sociālo dienestu, kas cietušajiem varētu palīdzēt, kā arī nepieciešama programma, kas sniegtu rehabilitāciju varmākam, atzīst VP Prevencijas nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics.

VP ik gadu dodas vairāk nekā 7000 izsaukumos saistībā ar vardarbību ģimenēs, un šī gada deviņos mēnešos pieņemts tikai 131 lēmums par varmākas tūlītēju nošķiršanu no ģimenes.

VP Prevencijas nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics stāsta, ka no vairāk nekā 7000 izsaukumu gadā ir saistībā ar vardarbību ģimenēs.

Tikai 2-3% procentos gadījumu varmāka devies līdzi policijai, proti, ir izolēts no ģimenes.

Par varmākas vidējo profilu VP secinājusi, ka lielā daļā gadījumu tās ir 25 līdz 35 gadus jaunas personas. Ap 90% cietušo ir tieši sievietes, kuras ir ne vien varmākas sievas, bet arī mātes. Rinkevics īpaši izcēla, ka patiesībā lielākajā daļa šo gadījumu alkohols ģimenē nav lietots:

“Būtu labi, ja mēs nākotnē bez varmākas nošķiršanas varētu sniegt informāciju par kādu sociālo dienestu kā partneri, kas var palīdzēt cietušajiem ģimenes locekļiem. Otrkārt, nepieciešama sistēma, lai šī varmākas rehabilitācijas jeb precīzāk koriģēšanas programma, būtu obligāta. Bez šiem diviem instrumentiem es neredzu, kā mēs varētu samazināt tieši vardarbības atkārtošanos vienā ģimenē, kas ir prioritāte cietušajām sievietēm."

Resursu centra "Marta" vadītāja Iluta Lāce skaidroja, ka par daudziem vardarbības gadījumiem nav informācijas, jo upuris bieži to slēpj. Šī gada pirmajā pusē organizācijas palīdzību saņēmušas jau vairāk nekā 150 sievietes, kas apstiprina, ka aktualitāte šai problēmai arvien nemazinās. Par esošo mehānismu vardarbības apkarošanā ģimenēs resursu centrā "Marta" viedokli izteikušas arī pašas cietušās sievietes.

“Daudzas cietušās sievietes uzsver, ka policijas rīcībai jābūt tūlītējai izsaukumos, proti varmāka jānošķir, neprasot sieviešu piekrišanu, jo viņa ir tikko vardarbīgi ietekmēta un baidās no varmākas,” atzīst Lāce.

Likuma sargu pieredze liecina, ka ļoti bieži cietušie tomēr atsakās rakstīt iesniegumu un liecināt. Centrā “Marta”, runājot ar cietušajām sievietēm, secina - tas tādēļ, ka dienesti nemāk atbilstoši reaģēt. 

Kopš 2014.gada, kad Civilprocesa likumā spēkā stājās jaunais aizsardzības regulējums pret vardarbību, reģistrēti teju 900 tiesas nolēmumi par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Tāpat šajā periodā pieņemti 163 Valsts policijas lēmumi par varmākas nošķiršanu. Cietušo atbalsta tālruni šogad sazvanījuši vairāk nekā 1000 cilvēku, no tiem 50 bērni, informē Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Deputāts, papildinot par parlamentā nākotnē apspriežamajiem krimināllikuma grozījumiem, atzina:

“Paredzēts grozīt Krimināllikuma normas, nosakot, ka par atbildību pastiprinošu apstākli uzskatāma noziedzīga nodarījuma izdarīšana pret nepilngadīgu personu. Papildus likumprojektā plānots ieviest jaunu atbildību par ģimenes locekļu vajāšanu.”

Pērn Latvijas Bērnu fonda centros rehabilitācijas programmās secināts, ka 46 % gadījumu bērni cietuši tieši no emocionālās vardarbības.

Bērziņš papildināja, ka plānots grozīt likumu, lai varētu personas saukt pie atbildības arī par psiholoģisku vardarbību, kā arī noteikt kritērijus, kas novērtētu tieši psiholoģisko traumu cietušajam.

Jau tika ziņots, ka Saeimā 26.septembrī noritēja starptautiska konference “Kā novērst vardarbību ģimenē?’’, kurā piedalījās gan likumdevēji, gan uzraugi, kā arī nevalstiskās organizācijas.

Viens no konferences secinājumiem – cietušie neizmanto likumu, kas jau viņus aizsargā. Bet tie, kas strādā ar varmāku upuriem, brīdina, ka cietušie cilvēki pēcāk paši dzīvē izdara nepareizas izvēles. Piemēram, lielākā daļa prostitūtu savulaik pašas cietušas no varmācības.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti